+1

Es arī gribētu, lai barības vielas tiktu ar kaut kādu netraucējošu aparātu pa taisno ievadītas asinsritē.

Kā variants – pārtika tūbās (kā kosmonautiem), kur viena tūba brokastīm, otra pusdienām, trešā vakariņām; tādā pārtikā būtu iekļautas nepieciešamās uzturvielas un vitamīni; garša vienagla kāda, ka tik nav pretīga. Tūbas sagatavotu speciāls automāts, kurā būtu ievadīta informācija par manu fizisko stāvokli un slodzi, tas ļautu sagatavot optimālas devas.

Sapņi paliek sapņi, bet praksē es daru tā: man ir apmēram 5 standarta receptes, tad nu gatavoju kaut ko no tā; tā kā katrai ir zināmi vajadzīgie ingradienti, tad saprikties vienreiz nedēļā nav sarežģīti. Man tādā ziņā ir paveicies, ka es varu katru rītu ēst auzu pārslu putru un katru vakaru ceptus kartupeļus, man nekad neapnīk.

Kaut kā tā.

(Reply to this) (Thread)

Reizēm ēdiens ir baigā bauda. Vismaz agrāk tā bija. Kad nācu mājās un jau pie ieejas durvīm jutu kā smaržo griķi un vista, kaifs! Bet tagad, kopš 2 gadus gatavoju ko sirds vēlas, ir piegriezies. Nu cik tad ilgi var kaifot? Turklāt to kaifu nevar izvēlēties - nu tā - 1x nedēļā. Vienā brīdī ēšana no kaifa kļuvusi par pienākumu pret savu kuņģi.

(Reply to this) (Parent)