| |
[Oct. 28th, 2010|03:51 pm] |
Radošs darbs prasa baigos nervus. Un pacietību.
Darba vai nu nav vai arī ir no 7:00 rītā līdz pusnaktij un vēl ilgāk un tad trīcošām rokām līdz pēdējam dedlainam.
Šorīt sanāca agri celties un skriet, sanāca kopā ar daudziem, daudziem citiem darba ļaudīm pa ceļam un ziniet - vot šito es vairs negribu. Masās ar visiem kopā uz centru, masās ar visiem kopā no centra, pelēkos rītos ar agro celšanos, starp pelēkiem cilvēkiem.
Maza personības nāve tā bij.
Tagad pagulēt un tad līdz nākamam dedlainam-rītvakarā. |
|
|
| Comments: |
Aha, šim pilnīgi piekrītu. Tie nebeidzamie rīti un vakari, un bari beidz nost. Man arī vairs negribētos. Bet nevar jau zināt, kā sanāks
Rudenī rīti jau tā pelēki, bet vēl tie neizgulējušies cilvēki no kuriem lielākā daļa iet uz darbu negribot, tāpēc skābām sejām.. brr. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}