CIKLOPA KALEIDOSKOPS

Šonakt sapņoju, ka Lenora bļauj uz mani, jo esmu nopircis kkādu pseido vēdisko grāmatu: "Tur tak ideotam skaidrs, ka tās vēdas ir falsifikācija! Re, te, piemēram, vārdam "saule" nepareizs locījums vispār, šeit vienkārši atkārtots skaitlis "viens" dažādos locījumos uz riņķi!" Nācās taisnoties, ka man grāmata patiesībā uzdāvināta, tā īsti neesmu sācis nemaz lasīt, un, drošs paliek nedrošs, pamosties.

Ehwas - Zirgs [NEAPGRIEZTS]

Šo pārmaiņu un kustības rūnu bieži izmanto, lai pārveidotu, "sakratītu" kaut ko, kas iestāvējies, nonācis stagnācijas fāzē. Tā varētu būt gan situācija, gan iestrēgusi lieta, gan hroniska saslimšana, gan arī cilvēks, kas nonācis garīgā letarģijā vai ieciklējies uz kādu neatrisināmu problēmu. Šajā plānā var teikt, ka šī rūna strādā tieši pretēji rūnai Isa. Cits rūnas darbības aspekts - ceļotāju gājuma atvieglošana (īpaši ūdensceļo­tājiem). Tomēr, iespējams, vislielākā nozīme šai zīmei ir saistībā ar zirgu kā iekšējās transformācijas simbolu un šamanisko pārvietošanos starp pasaulēm. Šajā ziņā Ehwas rūna ir viena no maģiskās iesvētīšanas rūnām un tai ir attiecīgs pielietojums rituālos, kas saistīti ar iniciāciju.

===
ap nakti es esot cēlies, sēdējis uz matrača, runājis par to, ka spiežu degunu pakausī [vai kkas tml.], kaut ko par gaisa kuģiem, un smējies miegā.

---
Ar ĒK beidzot iesildījām C93. Pasākums notika kāda kultūras nama aktu zālē, kas nebija uzbūvēta pēc standartizmēriem. Skatītāju bija apm 10.
Pirms koncerta Oskars ar kādu melnmatainu meiteni uz skatuves plinkšķināja sintezatoru, cenšoties imitēt klavieres. Īpati, ka viņi plinkšķināja tieši sintezatoru, kaut arī turpat atradās brīnišķīgs flīģelis.
Es ļoti stresoju, jo nupat, nupat bij' jāsāk spēlēt, bet čelliste un basists bij' bez pēdām nozuduši un nesazvanāmi.
Negaidīti uz skatuves iznāca Baby Dee, piesēdās pie flīģeļa, un sāka brīnišķi spēlēt. Oskars un melnmatainā meitene centās "piedžemot", bet Baby Dee tas nepatika [man arī], un nu viņa pārstāja spēlēt, izskatījās izbesīta, un, kad nokāpa no skatuves, izskatījās pēc kurtizānes, kādas mēdza aprakstīt Bodlērs.
Tad viņa paskatījās uz mani un teica: "Nu, sāciet spēlēt beidzot!" Protams, tas izklausījās kā: "fjnjfd, vbnfjei, nufnoe," bet man bija skaidr[i]s, ka nupat sāk iet plāni.
Čelliste un basists aizvien nenāca un nebija sazvanāmi.
Izvēlējos pēc manām domām vienkāršāko dziesmu, kur neko nevar sajaukt, un, protams - tālāk par diviem pirmajiem akkordiem netiku. Un tā vairākas apkaunojošas reizes pēc kārtas. Glābt vairs nevarēja neko.
Baby Dee un publika sāka knosīties, neapmierinātība rūga rūgumā, atskanēja pamatoti aizskarošas replikas, bet tad....es pamazām sāku mēģināt dziedāt, un -
blakus uzradās mana vecmāmiņa, kas teica: "Centies taču dziedāt, tu taču vispār nedziedi!"
Un es apjautu, ka esmu nevis uz skatuves, bet skatītājzāles pakaļgalā.
Nu, un tad es pamodos ar klusu kliedzienu un laimes sajūtu padusē.
C93 koncertu tā arī neredzēju.
---
Pupdate:

divas reizes aiz aizvērtām acīm pēd. nedēļas laikā esmu redzējis HAGALAZ.

pamostos no rīta, kurinu krāsni, skatos - no autobusa pieturā izkāpj Oskars. es tā, neko sev, vrb pārskatījos, vai kas, bet tad izdomāju pieiet pie actiņas - bāc, tiešām, nāk pie manām durvīm. kaut kā neraksturīgi šim cilvim ierasties bez iepriekšēja brīdinājuma. vrb kas slikts noticis...?
bet laikam šamējais bij' aizmirsis, kurš man dzīvoklis, un kāpa uz nākamo stāvu.
es ātri atveru durvis, tikpat ātri arī aizveru.
sadzirdēja un laikam attapās.
zvans pie durvīm, un tur - Oskars. smaida, abi esam priecīgi viens otru satikt, un viņš sniedz man grāmatu, kas esot tā novēlotā dzāvana dzimenes sakarā.
virsrakstu nepapēju izlasīt, bet vāka krāsas bij' zaļa un melna. es čukstus: "Nāc iekšā, tik runājam klusu, - draudzene guļ!" Aizgājām līdz virtuvei, bija jāuzmana krāsns, un es pamodos.

kārtīgs pūķis ir īgns jau no paša rīta.
+++
es savukārt esmu īgns, jo nosapņoju brīnumjauku sapni par to, kā es, Nefolk un vēl kāds bariņš braucam ar 2.autobusu no V-grāvja galapunkta, dzeram šnapstu un pa ceļam sākam spēlēt mūziku uz ķemmītēm, bundžām, autobusa sēdekļiem un uz kā tik vēl ne. un Nefolks uz stabules sāk spēlēt tik jauku un vienkāršu, bet brīnumskaistu meldiju, ka asaras birst, un es pēkšņi saprotu, ka tas ir sapnis, un ir jāmostas un jāsteidz pierakstīt, jo tā ar tām nosapņotajām meldijām mēdz būt - gaistošas kā dūmi, ja laicīgi nenoķer aiz astes gala. un tad es pamostos, paķeru stabuli, pierakstu, - viss kārtībā, atviegloti noelšos un lienu atpakaļ gultā.
bet tagad es pamostos pa īstam, un saprotu, ka Hipns ir mani pavazājis aiz deguna.
Nefolk, vrb tu atceries to meldiju?
+++
Piecēlos agri, jo šodien tak uz Cēsīm, un arī pēdējā Pasaules diena jāsteidz baudīt. Šurp mūziku, vīnu un meitenes!