Dzīvīte, dzīvīte...
Jul. 24., 2011 | 08:41 am
music: Lietuvos radijas
Vakar mazliet ieberzos, piekrītot izlīdzēt draugam un uzspēlējot vietējā Jahtklubā. Mana seja sāka palikt gara brīdī, kad ierodoties konstatējām, ka ballīte ir t.s. "havajiešu stilā". Nu, jūs jau ziniet, ar iesauļotām blondām meitenēm, kas lokās tucinieka [nu labi, kkādas basainas, tipa Havajas mūzikas] ritmos, "salmu" svārciņiem ap gurniem, krāsainu "ziedu" virtenēm ap kaklu, baltām apenēm ik pa brīdim pazibot, kūpošu cigareti vienā, un sintētisku kokčiku otrā rokā.
Nē, viss bija ok, cilvēki bija jauki, neagresīvi, un pat nebija apdzērušies kā lopi, kas bija tiešām patīkams pārsteigumus.
Tomēr jau uzreiz bija skaidrs, ka mūs viņi nesapratīs. Intuīcija nepievīla. Brīdī, kad atraktīvās vakara vadītājas ar ūber skaļām balsīm, nelielā teatrālā etīdē mūs pieteica kā "puišus no Honolulu" [neskatoties uz to, ka mūsu grupas sastāvā bija arī viena meitene], sapratu, ka "nu ir vakars uz ezera".
Nē, mūs neizšvilpa, ar pudelēm nemeta, nepiekāva, - kā jau teicu, publika bija labā omā un kulturāla, tomēr cilvēki bija atnākuši dejot un priecāties, nevis apcerīgi klausīties, un tas ir tikai normāli. Mēs vienkārši bijām uzaicināti uz nepareizo ballīti. Nu, gadās arī tā.
Nu jā, alus arī vakar galīgi nelīda iekšā, kaut arī Užavas un bezmaksas, sevišķi jau pēc tam, kad uzzināju ka Vainhausa aizgājusi tajā saulē. R.I.P.
Ja varētu sarīkot tādu referendumu, par vai pret Saeimas atlaišanu, iekļaujot tur arī opciju "dot Eimijai Vainhausai vēl vienu iespēju ierakstīt trešo albumu", es noteikti balsotu par šo variantu.
"Bet tā ir dzīve, šī brīnišķā dzīve," kā laikam Spanovskis dziedāja. Vai arī viņš dziedāja kko par līmi?
Jebkurā gadījumā - šodien uz Kurzemes mežiem!
AIDĀ!
Nē, viss bija ok, cilvēki bija jauki, neagresīvi, un pat nebija apdzērušies kā lopi, kas bija tiešām patīkams pārsteigumus.
Tomēr jau uzreiz bija skaidrs, ka mūs viņi nesapratīs. Intuīcija nepievīla. Brīdī, kad atraktīvās vakara vadītājas ar ūber skaļām balsīm, nelielā teatrālā etīdē mūs pieteica kā "puišus no Honolulu" [neskatoties uz to, ka mūsu grupas sastāvā bija arī viena meitene], sapratu, ka "nu ir vakars uz ezera".
Nē, mūs neizšvilpa, ar pudelēm nemeta, nepiekāva, - kā jau teicu, publika bija labā omā un kulturāla, tomēr cilvēki bija atnākuši dejot un priecāties, nevis apcerīgi klausīties, un tas ir tikai normāli. Mēs vienkārši bijām uzaicināti uz nepareizo ballīti. Nu, gadās arī tā.
Nu jā, alus arī vakar galīgi nelīda iekšā, kaut arī Užavas un bezmaksas, sevišķi jau pēc tam, kad uzzināju ka Vainhausa aizgājusi tajā saulē. R.I.P.
Ja varētu sarīkot tādu referendumu, par vai pret Saeimas atlaišanu, iekļaujot tur arī opciju "dot Eimijai Vainhausai vēl vienu iespēju ierakstīt trešo albumu", es noteikti balsotu par šo variantu.
"Bet tā ir dzīve, šī brīnišķā dzīve," kā laikam Spanovskis dziedāja. Vai arī viņš dziedāja kko par līmi?
Jebkurā gadījumā - šodien uz Kurzemes mežiem!
AIDĀ!
Link | ieķērkt {2}ieķērca | Add to Memories
traki suņi pilsētā
Okt. 26., 2010 | 10:53 am
+++
vai nu šonakt vai vakarnakt sapņoju senci. kopā likām pakešlogus dzīvoklī. viņš beidzot runāja. bija baigi normāli. iemācīja man, kā pareizi visu darīt. lieki piebilst, ka šādu metodi šajā dzīvē neviens nekad nepielietos, bet mūsu dzīvoklis jau nav kā visi dzīvokļi. visam sava specifika. tad mēs gājām maldīties mežā un kurt uguni, un sekot svešiniekiem.
+++
atceros, ka bērnībā man bija bail kko prasīt, kā labāk izdarīt to vai to, vai to. gandrīz visiem - gan mājās, gan skolā. bija bail no tā, ka pateiks: "Nē, tā nav pareizi, jādara tā un tā,", vai arī: "Nē, tā nedrīkst! Ko padomās citi?!" dievam žēl, vai par laimi, nojauta pievīla samērā reti.
+++
sajūta ir atgriezusies, un tas galīgi nav labi. atkal ir bail prasīt.
vai nu šonakt vai vakarnakt sapņoju senci. kopā likām pakešlogus dzīvoklī. viņš beidzot runāja. bija baigi normāli. iemācīja man, kā pareizi visu darīt. lieki piebilst, ka šādu metodi šajā dzīvē neviens nekad nepielietos, bet mūsu dzīvoklis jau nav kā visi dzīvokļi. visam sava specifika. tad mēs gājām maldīties mežā un kurt uguni, un sekot svešiniekiem.
+++
atceros, ka bērnībā man bija bail kko prasīt, kā labāk izdarīt to vai to, vai to. gandrīz visiem - gan mājās, gan skolā. bija bail no tā, ka pateiks: "Nē, tā nav pareizi, jādara tā un tā,", vai arī: "Nē, tā nedrīkst! Ko padomās citi?!" dievam žēl, vai par laimi, nojauta pievīla samērā reti.
+++
sajūta ir atgriezusies, un tas galīgi nav labi. atkal ir bail prasīt.