CIKLOPA KALEIDOSKOPS

Vakar mazliet ieberzos, piekrītot izlīdzēt draugam un uzspēlējot vietējā Jahtklubā. Mana seja sāka palikt gara brīdī, kad ierodoties konstatējām, ka ballīte ir t.s. "havajiešu stilā". Nu, jūs jau ziniet, ar iesauļotām blondām meitenēm, kas lokās tucinieka [nu labi, kkādas basainas, tipa Havajas mūzikas] ritmos, "salmu" svārciņiem ap gurniem, krāsainu "ziedu" virtenēm ap kaklu, baltām apenēm ik pa brīdim pazibot, kūpošu cigareti vienā, un sintētisku kokčiku otrā rokā.
Nē, viss bija ok, cilvēki bija jauki, neagresīvi, un pat nebija apdzērušies kā lopi, kas bija tiešām patīkams pārsteigumus.
Tomēr jau uzreiz bija skaidrs, ka mūs viņi nesapratīs. Intuīcija nepievīla. Brīdī, kad atraktīvās vakara vadītājas ar ūber skaļām balsīm, nelielā teatrālā etīdē mūs pieteica kā "puišus no Honolulu" [neskatoties uz to, ka mūsu grupas sastāvā bija arī viena meitene], sapratu, ka "nu ir vakars uz ezera".
Nē, mūs neizšvilpa, ar pudelēm nemeta, nepiekāva, - kā jau teicu, publika bija labā omā un kulturāla, tomēr cilvēki bija atnākuši dejot un priecāties, nevis apcerīgi klausīties, un tas ir tikai normāli. Mēs vienkārši bijām uzaicināti uz nepareizo ballīti. Nu, gadās arī tā.
Nu jā, alus arī vakar galīgi nelīda iekšā, kaut arī Užavas un bezmaksas, sevišķi jau pēc tam, kad uzzināju ka Vainhausa aizgājusi tajā saulē. R.I.P.
Ja varētu sarīkot tādu referendumu, par vai pret Saeimas atlaišanu, iekļaujot tur arī opciju "dot Eimijai Vainhausai vēl vienu iespēju ierakstīt trešo albumu", es noteikti balsotu par šo variantu.
"Bet tā ir dzīve, šī brīnišķā dzīve," kā laikam Spanovskis dziedāja. Vai arī viņš dziedāja kko par līmi?
Jebkurā gadījumā - šodien uz Kurzemes mežiem!
AIDĀ!

+++
Kurzemē jūŗa ir zaļa un silta.
Pārgājiens bija tieši tik brīnišķīgs, cik bijām vēlējušies. Ar Ezi, kas netraucēti šķērso šoseju dienas vidū, ar milzīgu zvēru - pārnadzi liedagā, krēslā, ar pamatīgu gāzienu, zibeņiem un Pērkonu, ar pasakām un teikām par varoni Cici un Gaili, kas dodas jūŗā ar peldošo laktu, ar siltiem un aukstiem vējiem, un vēl, un vēl, un vēl...
Esmu mājās tupētāja, bet šī ir tiešām viena no retajām reizēm, kad atgriešanās dzimtajā ligzdā nemaz tik priecīgu nedara.
Nekas - šī bija pirmā, bet ne pēdējā reize, un būs vēl daudz, daudz citu.
Un, protams, ja nebūtu šīs brīnišķīgās kompānijas, tad, - ai, tad varbūt vispār nekas tāds nebūtu noticis.

Paldievs!

+++
jē, šodien dodamies nakts pārgājienā uz Kurzemi! žēl, ka īsais maršruts, bet nekas - pirmajai reizei, lai iepazītu, būs pilnīgi ok. un tad jau pēc mēneša vai diviem varētu taisīt lielo, ar visu upes štrosēšanu. Absolūtais KVī!