CIKLOPA KALEIDOSKOPS

Jau kuro dienu klausos Deine Lakaien "The Lost Tapes" (1987), un nevaru vien beigt priecāties par atskabargaino skaņu un nepieradinātību.

http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:gk6fC0asVxwJ:musicmp3.ru/artist_deine-lakaien__album_1987-the-lost-tapes.html+deine+lakaien+the+lost+tapes&cd=1&hl=lv&ct=clnk&gl=lv&source=www.google.lv

http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/nakamgad-maija-riga-uzstasies-legendara-grupa-swans.d?id=35441875

nez, no vienas puses jau kruta, no otras - mani atkal baida tas, ka tā ir jaunā albuma [kuru, protams, neesmu dzirdējis, tāpēc neņemos spriest] tūre, un tāpēc mazliet bail aplauzties tāpat kā ar Žarbo.
vnk ķeksīša pēc arī it kā stulbi iet.
ko jūs domā?

+++
vai nu šonakt vai vakarnakt sapņoju senci. kopā likām pakešlogus dzīvoklī. viņš beidzot runāja. bija baigi normāli. iemācīja man, kā pareizi visu darīt. lieki piebilst, ka šādu metodi šajā dzīvē neviens nekad nepielietos, bet mūsu dzīvoklis jau nav kā visi dzīvokļi. visam sava specifika. tad mēs gājām maldīties mežā un kurt uguni, un sekot svešiniekiem.
+++
atceros, ka bērnībā man bija bail kko prasīt, kā labāk izdarīt to vai to, vai to. gandrīz visiem - gan mājās, gan skolā. bija bail no tā, ka pateiks: "Nē, tā nav pareizi, jādara tā un tā,", vai arī: "Nē, tā nedrīkst! Ko padomās citi?!" dievam žēl, vai par laimi, nojauta pievīla samērā reti.
+++
sajūta ir atgriezusies, un tas galīgi nav labi. atkal ir bail prasīt.

...viss ir slikti.