CIKLOPA KALEIDOSKOPS

pēdējā laikā pieķeru sevi
pie domas, ka
varētu vadīt un runāt raidījumus, re,
kristīgajā rādijō, ja tikai
maksātu tik daudz
man vajag
pastāstīt un naudu lai
vairs neķerstītu sevi tur,
kur nepatīk, ne jau
krustā piesist un mist
un mirres par citu grēkiem
smērēties, varēt un mist

Mūsu rokas ir kokles
un Depeche Mode pagalmā.
Sēžam uz palodzes, kūļājam kājas,
lai lejā zied ievas un
saullēkts spraucas starp mājām
gluži kā solīts, vēl nepiesoļots -
diena būs gara jo gara,
kā kaimiņu Imanta bārda.
Šī diena mūs aprīs:
“Reach out and touch faith!”*

Mūsu rokas ir kokles
un Ievas-Ādama,
Ādama-Ievas sejas.

-----
* Frāze no grupas “Depeche Mode” dziesmas “Personal Jesus”

2013g.[?]-2014.g.6.feb.

Kad kumelītes zied ceļmalā,
noliecies, aizmeti lepnumu
tā labi tālu prom
cauru lupatu
pār plecu pārmeti bizi -
būs bitēm kur patverties,
negaiss jau panāks, -
re – Pērkons brien pāri upei,
šķaidīdams oļus un soļus skaitīdams
itin kā pātarus.

Kad kumelītes zied ceļmalā,
noliecies, aizmeti lepnumu,
bizi pār plecu, putekšņu pilnu
palaid, lai dus.

2014.g. 4.feb.

Pēdējais Lībietis aizmiedza acis:
apkārt viensvienīgs tīklu mežs
un vienīgā laiva sitas pret krastu,
cenšoties atminēt vārdus, kas mierina vētru, sauc zivis.
-----
Vienkārši palikt roku zem galvas un aizmigt,
pirms nodarvot laivu:
tie kuriem jābrauc, lai brauc.
Aizbraukt-atgriezties, aizbraukt-atgriezties, pazust.
-----
Te gan jau kāds dzīvos vēl, tak nezinās,
kā ir, kad kāpas sāk staigāt
un dziesmas, ai, dziesmas tumšzilās krāsās,-
tās paliks.

-----------
sākumā bija doma par pēdējā Lībieša lāstu, bet sanāca citādi:)

Melnais humors jau nav nekas jauns:

http://klab.lv/users/jackalope/145671.html

štrunts par to jauno dzejoli, bet laikam pirmo reizi manā poēta mūžā cilvēks ir interpretējis manu dzeju, un galvenais - ar ironijas piešprici. rēcu ilgi, jo man ir laba humora izjūta, man šķiet, tas tiešām ir forši.

mans dzejolis te: http://klab.lv/users/vaarna/344757.html

cilvēka interprets:

Es miršu ...
Bet ķirši ir saujās lielās
Un doti tiek man

Es miršu ...
Un daiļi ir ķirši
Un doti tiek man

Es miršu ...
Un gardi ir ķirši
Un doti tiek man

Es miršu ...
Un ķiršus dod man
ar acīm lielām un maigām

Nu un ka miršu ... ja tik ķirši tiek doti man.

Komentārs no cilvēka:"Labs plaģiāts sanāca un pilnīgi uz viļņa, tikai pretējā maksimuma Es ceru, ka nedusmojies ka tā izķēziju tavu tumšo domu."
-----
Ētisku apsvērumu dēļ gan neatklāšu, kur tas publicēts.

PUPDATE - nācās gan cilvēku apbēdināt, ka nekādas tumšās domas šai dzejolī nav, bet nu, interpretēt jau nevienam nav liegts:)

Tā bija tāda reize - aizsākās negaiss
un māli sakustējās plaukstās
it kā dzīvas būtnes
liepas atvēra acis,-
nekas vēl nebija radies,
nekas vēl nebija patiess,
vien teikas un asni vēstīja:
"Reiz bija...un būs!"

Tā bija tāda reize - aizsākās negaiss
un ezers - liels dusmu mākonis
apsēdās pļavā un miers.

Tad sirmais ar kūjiņu pagāja garām,
pasmīnēja, paglauda bārdu:
"Nu, labi!"

Mēs arī, starp citu, tur bijām.
Mēs arī.

"Laiks nolikt ķelli!"
pateica vectēvs pārliecināti un stingri,
visu sakārtoja, salika pa vietām,
un iestājās Kārtība.

"Laiks nolikt karoti,"
vecāmāte padomāja, apsēdās virtuvē uz beņķa,
pašķirstīja noplēšamo kalendāru ar padomiem
un, iespējams, tobrīd skābētie kāposti pagrabā mazuliet sačukstējās.

"Vēl ir laiks, vēl ir laiks, vēl ir laiks!"
Vanzovičs un Zīvere pļāpāja tā,
ka skanēja meži un malas.

Tiklaik Nāvīte, iedama ceļu,
neko nedomāja,
tik gāja un gāja, un gāja,
un izkapts tik smaga, tik smaga.

2013.g. 22.marts

a tas "latviešiem" tā baigi asinīs, ka labāk kko pārdot tikai savējiem, nevis ļaunajiem ķīniešiem, krieviem, vai zimbabviešiem, kaut arī tas tāpat tiek darīts, un tad virtuvē bļaustās pa kluso?
Vnk sanāca tāda anekdotiska saruna par tēmu:
- vai to un to māju tur un tur Jūs vēl pārdodat?
- ai, te jau man šķībacainie nopirkuši
- ā, nu, baigi forši!
- nu, kas tur foršs, LATVIJAS ĪPAŠUMI TAČU JĀPĀRDOD TIKAI SAVĒJIEM - LATVIEŠIEM!
---
Izskatās, ka sauklis "Kaut vai pastalās, bet brīvi!" kritiku tomēr neiztur.

_________________
nopietni neuztvert

bet kkas man šitajā balsī un mierā patīk [un tas, ka viņa ir smuka, nespēlē nekādu lomu]:

http://www.youtube.com/watch?v=OmLNs6zQIHo&list=ALYL4kY05133of2YSxXvYrC-ZJ2TP5VaxM

klipi smuki.

vnk izleca, meklējot Lanu Del Ray

laikam kļūstu vecs:D

šorīt putina
kā tajās japāņu cīņu filmās,
kur asins lāses
tā arī paliek karādamies gaisā
pašā pēdējā brīdī,
kad jaušams jau pavasaris,
un it kā jau varētu
vēl kaut ko mainīt,
bet negribas,
gribas
pārlaist to laiku
kopā ar segu pār sevi,
tur apakšā,
kur ik pa laiciņam
kāds tevi kāju pirksteļiem kutina
pilnīgā tumsā

kad vienreiz
mēs sastapāmies
starp stāviem
bija vien margas un trepes
un klepus
klauvējās pie logiem
sniegpārslas izlikās neredzam asfaltu,
krita cita pie citas
un Pamirā bij' sēras
līdz rītam, līdz atnāca caurvējš,
atrāva durvis, svilpoja
pret stenderi atspiedies
kaut ko no tautas dziesmām
un prāta vētras*,
pilnīgi nejauši,
nolūka nebija,
kad vienreiz mēs sastapāmies
starp stāviem kaut kur
skanēja mūzika
------
* rokgrupa no Latvijas; aktīva diskusija par šķietamu problēmu, kurai vajadzētu novest līdz šķietamam risinājumam.

Vakar, tā ap pusē sešiem, kad jāiet mājās, sāka smuki līt, un zostiņa sāka gāgāt, lai es tak to lietu aizdzenot projām, citādi izmirkšot spalviņas. Ņemot vērā apstākli, ka ārprātā gribējās, lai šamējā pazustu pēc iespējas ātrāk, mierīgi pateicu: "Ej prom," un pēc minūtes lietus pārstāja līt. Mazliet pats pat biju pārsteigts, jo nekāds baigais domu spēks pielietots netika.
Smieklīgākais, ka pret lietu man iebildumu vispār nav.

varu apzvērēt, ka nupat kabinetā ienāca svaigi pļautas zāles smarša, kas ir dīvāns, jo mans logs lūkojas uz pagalmu, kurā nav caurvēja. vsp šorīt tik tikko nesajuku prātā, un konstatēju, ka visu grūtāk sakārtot pa plauktiņiem. kā vakar teica priekšniece - mums visiem laikam vajag atvaļinājumu.

pirmo reizi mūžā piedzīvoju tādu lietu, ka sadarbības partneri atnāk apsveikt svētkos un atnes šampi, kā arī runāju ar īstu honkongieti pa telefonu!!!
es jau laikam esmu teicis, ka man patīk mans darbs?:D