CIKLOPA KALEIDOSKOPS - Laba daudz laikam nevajag

Interesanti, piefiksēju, ka ĒK šogad pagaidām bijuši veseli četri koncerti, Vārnai laikam divi - viens 2.janvārī, otrs kopā ar Claustrum, pirms Jāņiem. Kopumā ņemot, šķiet forši, ka iespējams katru koncertu atcerēties, kur bijis, kādā sakarā, un, kas pats svarīgākais - ikviens koncerts bijis kā Notikums, tādi kā svētki, un nevienas izgāšanās - sevišķi pēdējos trijos (:D) ĒK koncertos muzicēšanu izjūtu organiskāk, nekā, iespējams, vispār līdz šim esmu izjutis skatuves "karjerā". Parādījies patīkams satraukums pirms uzstāšanās, sajūta, ka esam koncertos "uz viena viļņa", pat neskatoties uz to, ka ne vienmēr sanācis normāli samēģināt. Tāda forša viegluma sajūta. Tā bija Igaunijā, kur spēlējām zem vecām ābelēm pieciem cilvēkiem, dārzā, pa kuru droši vien pastaigājies Arvo Perts, tā bija arī šovakar Depo. Baudīšana. Nez, dažreiz šķiet, ka to kaifu esmu apjautis tikai pavisam nesen, vai arī vienkārši ieraudzījis citā gaismā. Varbūt kaut kāds rūdījuma un pieredzes mikslis, varbūt nezibēgama kaut kādu hormonu pastiprināta izdalīšanās šajā dzīves posmā. Varbūt nav vairs alkohola, kas tomēr to visu kaut kā mazliet savādāku rādīja, nezinu, mūzika un muzicēšana jau patīk tāpat kā bērnībā.
Tagad, gatavojties Nefolka Zyklon Mannaz 2XX16, esmu mazliet satraucies, jo laikam būs pirmā uzstāšanās pavisam solo. Nekad neesmu sevi izjutis kā dziesminieku, tādu ļoti individuālu, vienmēr vajadzējis vismaz kādu, kas vismaz piegrabina zvaniņu un pastāv blakus. Bet gan dievi būs vēlīgi, un tad jau redzēs.