Agri vai vēlu
« previous entry | next entry »
Jun. 6., 2016 | 09:12 am
music: Kamelot
Re, pietiek mazliet aizbraukt kaut kur tālāk par Pribaltiķu, un uznāk iedvesma šo to uzrakstīt (pagaidām gan rakstu pārsvarā uz papīra, ceļojuma dieneni par Gruziju, kas sauksies "Piezīmes otrpus koncertafišas" (šai nosaukumā nav nekādu alūziju vai kaut kā, ko vajadzētu meklēt aiz žalūzijām, vārda tiešā nozīmē tika sagrieztas pāri palikušās, vienīgās ĒK solokoncerta koncertafišas un izveidota dari-to-pats klade, kas, protams, jūk ārā, tiklīdz paņem rokā, cik simboliski, vai ne?), kuru, iespējams, arī publicēšu, un, kas zina, kļūšu slavens un pelnīšu naudu, daudz, nostāšos uz kājām, sapratīšu, ko nozīmē viss, kas kaut ko nozīmē, sarakstīšu monogrāfiju, kuras ievadā būs nepilnīga mana biogrāfija, jo tad es vēl aktīvi patērēšu O2 (ar mazo divi), un augstskolās to pasniegs (ne jau O2 ar mazo divi) topošajiem kritiskajiem prātiem. Jau iepriekš paldies, man klintsakmeni neveļiet un pieminekļus neceļiet, mums jau tā ar cietajiem iežiem un klintīm tā, ka žēlabas nāk.).
Labi, jokus pie malas, bet kāpēc gan? Gruzīņiem ir tāds teiciens: "Smejies, līdz vairs neesi spējīgs apēst nevienu hinkāli*".
Tikai trīs vārdos, ko, ne-gruzīns būdams, cilvēks var samācīties no cilvēka, kas ir gruzīns (pat ja tas nav galvenais, kā varētu šķist - katrs lai saliek pēc kārtas pēc patikšanas un ņem, kas tam piederas):
- milzu pacietība (šķiet, tas man nākas visgrūtāk)
- nekautrēšanās (nesaprotu, kāpēc vakar vispār Tbilisi bij' vajadzīga "Apkampiens pa brīvu!" diena, ja viņi jau tā ikdienā bieži staigā (sevišķi veči, nopietni) apkampušies) pilnīgi ne no kā (iespējams, tas nākas vēl visgrūtāk)
- bija vēl kaut kas, bet aizmirsu, gan jau kaut kad atcerēšos, varbūt - to arī var samācīties, nestresot, ja nav pavisam akūti, kā daždien kūtī
- ā, ēst - ēst un baudīt, nelupīt viedtālrunī, nelasīt, vienkārši ēst, kad ēd, un priecāties, cik garšīgi, un, ka vēl daudz hinkāļu palicis, ko ēst, jo negaiss vēl nav beidzies, bet kalnā vēlāk būs jākāpj tik un tā
Pagaidām paldies par uzmanību, madloba!
*Hinkālis jeb hinkali - savdabīgas formas gruzīņu pelmenis, var būt pildīts ar praktiski jebko, pieļaujam, arī ar kāļiem varētu labi garšot
Labi, jokus pie malas, bet kāpēc gan? Gruzīņiem ir tāds teiciens: "Smejies, līdz vairs neesi spējīgs apēst nevienu hinkāli*".
Tikai trīs vārdos, ko, ne-gruzīns būdams, cilvēks var samācīties no cilvēka, kas ir gruzīns (pat ja tas nav galvenais, kā varētu šķist - katrs lai saliek pēc kārtas pēc patikšanas un ņem, kas tam piederas):
- milzu pacietība (šķiet, tas man nākas visgrūtāk)
- nekautrēšanās (nesaprotu, kāpēc vakar vispār Tbilisi bij' vajadzīga "Apkampiens pa brīvu!" diena, ja viņi jau tā ikdienā bieži staigā (sevišķi veči, nopietni) apkampušies) pilnīgi ne no kā (iespējams, tas nākas vēl visgrūtāk)
- bija vēl kaut kas, bet aizmirsu, gan jau kaut kad atcerēšos, varbūt - to arī var samācīties, nestresot, ja nav pavisam akūti, kā daždien kūtī
- ā, ēst - ēst un baudīt, nelupīt viedtālrunī, nelasīt, vienkārši ēst, kad ēd, un priecāties, cik garšīgi, un, ka vēl daudz hinkāļu palicis, ko ēst, jo negaiss vēl nav beidzies, bet kalnā vēlāk būs jākāpj tik un tā
Pagaidām paldies par uzmanību, madloba!
*Hinkālis jeb hinkali - savdabīgas formas gruzīņu pelmenis, var būt pildīts ar praktiski jebko, pieļaujam, arī ar kāļiem varētu labi garšot