CIKLOPA KALEIDOSKOPS - Melnais dzintars, dziesma, grīda.

MELNAIS DZINTARS
Jūŗa mani izmeta krastā un atstāja vienu.
Man dziedāja smiltis un raudāja priedes
par tiem, kas dziļdziļi dzelmē un tiem, kas kāpās.

Lai arī mazs, es tomēr redzēju selgu un
laipno, nežēlīgo sauli, kas
ausa un rietēja, ausa un rietēja, smaga delna.
Tāds bija liedags.

Laimīgs un noguris klusiņām biju,
kuģu bazūnes spēlēja tālumā
tādas kā atvadas paisums un

nu jums mani vairs neatrast.

2014.g. 16.augustā

DZIESMA. GRĪDA.
Iedomājies, ka tu reiz
pamosties it kā savā istabā
uz rudeni logi kļuvuši kaili
un skapja skelets sēro, jo
tu neuzvelc rudens mēteli, kurš patiesībā nemaz nav tavs,
bet gan bikses, izgrieztās uz āru,
visas pogas izmētātas klāj grīdu kā tu,
kā tu reiz mēdzi to darīt ar vērienu.
Logi ir kaili,
pacenties neslēpties tur, aiz kumodes vai dīvāna
ir aizkritusi dziesma, aizkritušu balsi.
Uzmanies.
Kad tīrīsi istabu, nesaslauki
tās lauskas, iedomājies, kā būt
ir kailam logam it kā savā istabā,
biksēm, izgrieztām uz āru, uz grīdas.
Iedomājies, kā tas ir vai kur, lai tur vai kas.

2014.g. 14.-16.augusts