Avokado koks un uzvelkamā govs

« previous entry | next entry »
Jul. 15., 2014 | 07:19 am
mood: labrīt!
music: relakss

Avokado koks un uzvelkamā govs
tupēja uz palodzes pašas malas.
Avokado koks auga, govs gaidīja,
kad pienāks laiks izņemt melleņu drupaču kūku
no sildāmās krāsns, sagriezt un ēst.
Aiz loga garām pagāja autobuss turp.
Govs griezās ap savu asi līdz noteiktajam punktam.0.
Ivars Vīks reiz pēc savas pieredzes bija uzrakstījis, ka koki nepieciešamības gadījumā spēj apgriezties ap savu asi līdz pat 180! grādiem. Akūta situācija. Avokado kokam to nevajadzēja. Ik pārrītus gādīgas rokas to kopā ar puķpodu pagrieza pretmetus saulei. Viņš pletās.
Govi gādīgās rokas uzgrieza ik reizes, kad vajadzēja
vārīt, cept, šmorēt un kūpināt, kā arī, kad nevajadzēja pulksteņa.
Govs vienmēr bija gaidībās – kad jānoņem no uguns katls ar murdošu zupu, kad dārzeņi otrādi jāapmet.
Saule it kā nejauši apmeta 360 grādu loku un iebakstīja ar vienu no saviem stariem uz mazākā no plīts riņķiem,
tieši uz tā, kas tika izmantots visretāk,
parasti mazo zivju atkausēšanai. Auksts.
Saule nodrebēja un apēda mākoni.
Avokado koks auga, govs gaidīja, līdz gādīgās rokas izmazgās vannu un nāks gatavot servīzes.
Tad sāks kūpēt, celsies garaiņi un aizsvīdīs logi.
Avokado kokam nepatika pirtis un svīšana. Viņš ātri pārmeta
kājas pāri palodzei un apgriezās apkārt ar skatu uz logu.
Kad atnāca gādīgās rokas, nesot, stiepjot, velkot
aiz sevis dvieli, govs noslaucījās, sakārtojās un sastinga .0. pōzā.
Toties avokado koks bija aizbēdzis.

2014.g. 12.-15.jūl.
Tags:

Link | ieķērkt | Add to Memories


Comments {0}