CIKLOPA KALEIDOSKOPS - Melnā, asiņainā roze

kaut kā atgādināja paša depresīvo jaunību [ētisku apsvērumu dēļ autora segvārds un vietne lai paliek noslēpumā tīti]:

Šī roze, kas no tumsības nāk,
Kura biedē mūs, kad tukšums nāk.
Šī sajūta, kad redzu šo tumsu
Kļūst šaušalīgi briesmīga.

Šī tumsa, kas uzdzen man drebuļus,
Kura liek trīcēt manai sirdij,
Bet tajā pašā brīdī,
Dod man nebeidzamu baudu.

Šī roze ir bīstama, uzmanies!
Tā tevī spēj ienest
Bailes, tumsību un tukšumu.

Asinis, tumsa un tukšums.
Tas viss mani sāk kārdināt,
Tas liek man domāt par to,
Cik salkanas ir šīs asinis.

Šīs domas par asinīm,
Mani sāk biedēt,
Jo tās manī rada
Alkas par tumšo.

Melnā, asiņainā roze
Alkstu es pēc tevis ļoti,
Aizved mani sev līdzi
Uz šo tumsības valstību.