CIKLOPA KALEIDOSKOPS - smarža pēc lietus

tā smarža, kas paliek karājoties gaisā pilsētā pēc lietus, atgādina abstraktu zaudējuma sajūtu. tas ir līdzīgi kā vēlos vakaros pēc dzimšanas vai vārda dienas svinībām, kad visi ciemiņi ir aizgājuši, pēkšņi kļuvuši steidzīgi, un patiesībā nav bijis ne mazākā iemesla, lai viņi vēl uzkavētos, ne mazākā iemesla, lai viņus aizkavētu. vienīgais, ko tad vēl iespējams izdarīt - piezvanīt, lai pajautātu: "Kā aizbraucāt?"
lietus lāses bez jebkādas ieinteresētības pil no jumtu malām, palodzēm, koku lapām, it kā izpildītu garlaicīgu pienākumu, rituālu, kura nozīmi saprot vien nejaušs garāmgājējs, kura dvēselē kā milzu katedrālē, kuras griestu gleznojumu nevar saskatīt, jo tie atrodas tik augstu, atskan vientuļa mežraga spēlēta melodija, - vēl no tiem aizlaikiem, kad Ādams un Ieva aizsteidzās no Ēdenes, jo smarža, kas parasti palika karājoties gaisā dārzā pēc lietus, viņiem atgādināja kādu abstraktu zaudējuma sajūtu, ko sen aizmirstu.
- - -
no namiem iznāk bērni - cits kailām kājām, cits gumijniekos, bradā pa siltajām peļķēm un peldina no liepu vai burtnīcu lapām veidotus kuģīšus, kuriem nu būs jāpārvar daudz grūtību, lai nonāktu milzu okeāna otrā krastā - Laimīgajā zemē.