neinteresantā lietas būtība.
28.2.09 14:29
paradoksāli?

kārtējo reizi no skolas pasākuma pārrodos mājās ļoti agri un aizeju agrāk gulēt nekā vienkāršā nedēļas dienā. besī tie pasākumi. nekāda prieka. un jā - arī uz FP neviens negribēja iet [ klase iet uz bigu. fuj. pē. nu kā tā var!]
jā. vienīgās atmiņas par žetōnvakaru ir tas, ka esmu staigājoša wikipedia un gandrīz kā google. [es patiešām tāda esmu?] ā. un pavisam taustāmā lieta - gredzens.

Tags:
Mūzika: the automatic - monster

4CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

10.2.09 23:25
nebūšu es vēsturnieks, jēj!

esmu talantīga. nenoliedzami. vismaz gulēšanai vispiemērotākās vietas atrašanā noteikti. šoreiz es knapi sevi noturēju vēstures olimpiādē. varbūt tāpēc, ka man piegriezās tas viss par to dzelzsceļu?

Tags:
Mūzika: placebo - infra-red

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

30.1.09 01:11
tāda kā rutīna?

es atkal negribu iet uz skolu. bet tas laikam būtu pārāk bieži. jāsaņemās un jāiet.
tomēr - smieklīgie klasesbiedri [vismaz daži no viņiem]. un visa tā darīšanās ap žetōnvakaru.
un es šodien atklāju, kāpēc man tik ļoti tīk ķīmijas - viņās taču katru reizi var pārsmieties. skolotāja jau ir kronis. un tad vēl ģeniālie klasesbiedri. šoreiz viņa durvis aizslēdza pēc zvana. protams, vesels bars gribēja velties iekšā pēc pāris minūtēm. netika. un tad vismaz 20min tur dauzīja tās durvis un smējās. mēs iekšā, protams, vēl vairāk smējām. bļin, kur var būt tik ļoti idiōtiski cilvēki, ka nesaprot, ka iekšā nelaidīs, un, ņemot vērā, ka tā ir pēdējā stunda, var jau tagad iet mājās. bet tie teicieni no viņas arī ir pierakstāmi.
eh. skola besī šobrīd.
bet ko nu es te nīdu - vēl tikai pāris pilsētas pārbaudes darbi, tad vēl tikpat un vēl vairāk - skolas, ieskaitītes, eksāmeni un tad jau jūnija beigas - alohā!
tas taču ir tik sasodīti maz salīdzinoši ar tiem 11 gadiem un cik tur tiem mēnešiem!

/mamma sāk nopietni apsvērt domu, ka tomēr mani varētu laist prom. jēj! tas mani sāk biedēt, bļin!

Tags:
Mūzika: neskumsti, mās!

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

27.1.09 21:26
neverending story.

es patiešām nesaprotu, kāpēc brīžos, kad mana klase man patiešām varētu sākt krist uz nerviem, atrodas kāds, kurš stundas garumā mani visu laiku smīdina. tas ir neizturami! atkal ir runa par brīnišķīgo klasesbiedru. visu lōģiku nīdēja par to, ka tas, ko mācāmies, ir absolūti nevajadzīgi [šajā ziņā viņam pilnībā piekrītu.] bet nu tā nīdēšana! es tur sēdēju un smējos.
bet vispār šī diena ir sūper, lai neteiktu vairāk. nākamceturtdien jāiet pārrakstīt tas sasodītais darbs informātikā! f f f! es taču no programmēšanas nekā nejēdzu. un tie masīvi. phē! nevienam nenovēlu tādus murgus savā dzīvē sastapt. tad jau labāk sniegavīri paintā.
un man ir beidzot jāizdara tas, ko jau sestdien apņēmos - jā. es to neizdarīju. atzīstos.
tātad - saņemties?

Tags:
Mūzika: melnie spoki - pilns mēness

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend