Sēžu istabā. un beidzot man ir iedvesma!
vispār jau jā. fonteins vairs nav fonteins - tagad tas ir tikai kārtējais klubiņš. nezinu. varbūt esmu pārāk veca un vairs nemāku ballēties. bet varbūt vienkārši tā nebija diena, lai ballētos - pārāk daudz meiteņu īsās kleitiņās/svārciņos/šortiņos uz papēžiem, kuras nevar noiet taisni. bet tā jau vakars vienalga bija jauks, lai arī sapratu, ka arī pludmale ir piedrazota ar kaut kādu telti ar draņķīgu mūziku, līdz ar to arī tur vairs nevar aizbēgt. nāis. bet tik un tā arī Liepājā vēl joprojām ir jauki.
jā. bet es vēl joprojām alkstu miera. fāk - es laikam točna esmu veca palikusi! tīk labi palikusi ir atmiņā aizbēgšana uz Jelgavu...neviens Tev acīs nebāžās ar dzimšansdienas svinēšanu [ ja nu vienīgi pāris īsās ziņas un zvani]. skaisti! turklāt, jā, tāds miers. un patiesībā arī pāris feini cilvēki apkārt. un jā. vispār man fascinē. visādi cilvēki - citi ar Tevi sazinās tikai labākā drauga dēļ [es vismaz vēl joprojām savā paranojā tā sliecos domāt], citi varbūt patiešām vēlas. bet patiesībā kāpēc gan mani tas uztrauc? lai jau viņi domā, ko grib, dara, ko grib. tas taču man netraucē baudīt dzīvi!
bļē. kuru es te mēģinu apmānīt! teikumi, kas sākas/beidzas ar bet who cares/ a man pohuj/ man vienalga utt. patiesībā vien parāda to, ka tas patiešām nav vienaldzīgi. un arī viss, kas man tik bieži ir vienalga, patiesībā droši vien man it nemaz nav tik ļoti vienaldzīgs. bet šis lai paliek mans mazais noslēpumiņš!

tikko atcerējos tās lillā debesis. mm. lillīgākās, kādas es esmu redzējusi dzīvē.
enīvējs, iešu nopirkšu sev picu un baudīšu skaistu dienu tur ārā!

es jūtos kaut necik beidzot.
un man ir prieks, ka, ja mēs uzticamies senlatviešu gudrībām, es vēl vismaz 7 gadus neprecēšos. tas nozīmē - vēl izbaudām dzīvi līdz pašiem tās dziļumiem! :D es tikai nezinu, vai man tas būtu jāpaziņo kādam, vai nē [giglē]
un vēl es esmu totally psihs braucējs. nē, nopietni. man ar sevi būtu bail braukt.
jā. vispār jau šie Jāņi laikam ir izdevušies.
bet vienalga vēl iekšā sāp. bet lai sāp!
dodos es atkal prom no mājām.

iešu iestādīšu puķi ceļa malā. varbūt tā izdzīvos. varbūt ne. vismaz es zināšu, ka tā tur reiz ir augusi.

vispār jau esmu maita.
un jā - šobrīd ir pazudis viss. viss, kas man reiz ir bijis dārgs.
and if you hear me - its not like i dont care about you - i was sleeping, when you wanted a conversation.
vispār es negribu vairāk neko svinēt. es negribu nekur braukt. es negribu dzirdēt vairāk nevienu jautājumu par manu dzīvi. negribu!
gribu mierīgi nodzīvot dienu. mierā ar sevi un apkārtējiem.
bet tā ir milzīga ilūzija.
man patīk šī diena! jau patīk! [sirds saka, ka vajag raudāt, bet es saku, ka vajag turpināt izlikties, ka viss jau ir kārtībā.]

man tik ļoti gribās raudāt.
vēl tikai būtu labi uzzināt, kāpēc.

nē. tikai man ir bail. bail, ka tik mani neizmanto, nemelo par daudz.
man ir bail vilties.
heh. beidzot es sev atzinos.
vai tas ir solis uz priekšu?

blā blā blā.
visapkārt visi melš vienu un to pašu.
visi mēģina izlikties par to, kas nemaz nav.
arī es - es šodien esmu burvelīgā māsa, kas taisa pusdienas.
es gribu. bet ko? nezinu. kad sapratīšu, tad jau sen būs palaists garām.
atkal kaut kāds deprešn ieraksts. bet es laikam esmu pietiekami iedeprešojusies, ka grūti atrast.
vispār man atkal ir sevi jāierobežo.
un ja viens no viņiem ko zina, zinās visi. es baidos. man nepatīk. es gribu izgaist.
es.
čī, es esmu egoists!
tāpat kā mēs visi.
labi. došos prom.
mamma atnāca. jāsāk izskatīties laimīgi! jo viņi taču nav vainīgi pie tā, kas manī iekšā mūžīgi darās. es varētu kļūt par ēmōkidu. jā. tikai mati jādabū atbilstoši un jāsāk pirkt citādākas drēbes. [giggle]
es gribu uz jūru!




Я герой - скажите мне какого романа?

jā. svētdienas vakarā kaut ko šeit mēģināju ierakstīt, bet varbūt labi, ka nesanāca.
interesanti, kā var mainīties atkal mans iekšējais stāvoklis. nu nerunāsim par to, ka es spēju smaidīt un priecāties par dzīvi un teikt, ka dzīve taču ir skaista, vienā dienas daļā, otrējā apgalvojot, ka gribu mirt. šo tēmeli atstāsim uz citiem depresion ierakstiem. tātad. par to iekšējo stāvokli. man šķiet, lielākā daļa cilvēku zināja, ka es mēdzu būvēt sienas. un bija pat noticies brīnums - es biju sākusi atvērties. bet nu viss ir cauri - esmu izlēmusi, ka vieglāk šajā sasodītajā pasaulē ir būvēt sienas un atvērties cilvēkiem, kuri ir spējīgi šīs sienas nojaukt. jā. tā ir mana ģeniālā ideja. citādi pāris ļoti pašpārliecināti cilvēki mani varētu iznīcināt. iekšēji. bet nu es to vairs nepieļaušu. jāsāk atkal sava dvēselīte pildīt ar skarbiem un patiesību atklājošiem daiļdarbiem un vispār dzīves atziņām kā tādām.
jā. es atkal sēžu balerijā. un esmu izdzērusi, piedodiet, tikai tēju.
vispār varbūt būtu labi iet uz kojām. bet es nez.
jā. es esmu viena tajā rōzā istabiņā palikusies. mani tas priecē. mieriņš. vismaz kaut kāds.
viss. beidzu.

sēžu balerijā. nu labi, precizēšu - guļu. dīvānā. te, jāatzīst, ir ērtāk kā kojās. :D
jā. un vispār dīvaini, dīvaini. bet man patīk.
šodien atkal neaizbraucu ar kori tusēt dziedot.
bet za to auksto zupu ar Joli balerijas musikukū, lauriem reinikiem un visādiem tur mārtiņiem freimaņiem sataisījām.
āj. Jolis saka ka jāiet uz kojām.

pēdējo reizi šeit biju vājprātā sen. esmu atkal mājās. dažbrīd šķiet, ka šeit vajadzētu iegriezties retāk. un jāsāk būs arī darīt tā.
toties šī diena sākās fantastiski - jautājums pusdesmitos no rīta "kas šodien par dienu - sestdiena vai svētdiena?" ir visai atbilstošs rīta domām. vispār jau par dienu nevar sūdzēties - bija gan sabotieris, gan draudziņi. bija feini.
un esmu nospriedusi, ka esmu piereģistrējusies pārāk daudz vietās. par daudz.
un vēl kas - pat primitīvākā gaļas neēšana var izrādīties sasodīti grūta.
vispār jau dzīve noteikti ir skaista. tikai es vēl to neesmu pamanījusi, droši vien. un jā - aizvediet mani kāds uz kīnō - sen tur nav būts, vajadzētu būt interesanti. :D

tikko sapratu, ka tas, kas mana slinkuma un neizlēmības dēļ nepiepildās, ir mana, mana nevis kāda cita, nākotne!
es tik ļoti gribētu darīt kaut ko interesantu, studēt to, ko vēlos. atrasties jauku, interesantu cilvēku kompānijā visu laiku, nevis tikai atbraucot pie draudziņiem!
man beidzot ir jāsāk domāt par savu nākotni! un varbūt šis gads ir tieši domāts tam? ko? vai man nevajadzētu sākt iečekot iespējas, kuras jau gandrīz ir aizlidojušas garām? vai varbūt neķert tās, bet ķerties pie tām, kuras dod dzīve? vēl taču nekas nav nokavēts! tas nekas, ka pēc 6iem mēnešiem sāksies manas dzīves trešais desmits! tas nekas! man taču ir vēl laika, vai ne?
man ir vajadzīga palīdzība, lai neapmaldītos dzīves piedāvajumos.
jā. es gribu kko ļoti feinu pasākt savā dzīvē. varbūt tas nozīmē prom? bet varbūt tieši otrādi - palikt šeit pat?
kaut kāds man tā vienkārši atbildētu. ieliktu rokās. bet tā jau nebūs. šajā dzīvē ir jācīnās. jācīnās par savu dzīvi, par nākotni. ir jāļauj kaut kam plūst, bet ne visam. gluži kā ar laivu - mēs izmantojam vēju, kas iekustina to agregātu, taču stūre ir mūsu rokās. kaut būtu kāds, kurš man iedotu vismaz karti!

re, kā es māku! sen nekā neesmu rakstījusi... mjā. šodien izvēlējos gan kaut ko ierakstīt. :)
jā. visus šogad apsveicu ar kartiņām dzīvajā... arī romieti. interesanti. sēdēt čillī picā, dzert karstvīnu un runāties. atkal uzzināt tik daudz smieklīgu gadījumu. smieklīgi. labi, ka viņus jau gadiem uzskatu tikai par cilvēkiem, ne pārcilvēkiem. :)
vispār man liekas, ka šogad būs Ziemassvētki. vajadzētu būt. un ne jau dēļ tā sniega tur laukā.
eh. jāiet spēlēties.

nē, nu es jau zinu, ka par daudz kā vienmēr dzirdu, redzu, analizēju un beigās arī par daudz zinu. tagad es zinu par kāda tēvu, kurš ir saistīts ar veterinārmedicīnu. bet tas jau nekas - mazums, ko var uzzināt. bet man tas liekas smieklīgi nedaudz, jo piektdien tai vetu pasākumā, kad gaidījām brīdi, kad beidzot varēsim nodziedāt, dzirdot to uzvārdu un apskatoties, nodomāju - nu nē tak! ir taču vairāki! bet šodien katedrālē redzot, sanāca smieklīte par sevi. atkal esmu mazais spiedziņš, kurš visu zina, nemaz necenšoties visu zināt.
mjā. eh. jāturpina spiegot!

vispār man besī, ka manas istabsbiedrenes dodas čučāt jau 11os. nu kāmōn, tad tik īstā dzīve sākas - filmu kādu novilkto varētu ieskatīt, vai palasīt kaut ko dvēselei. vai vienkārši izlemt mācīties, bet nē - viņas guļ! tracinoši! bet lai jau.
jāatceras, ka man ir bijusi brīnišķīga nedēļas nogale. jā. un vispār manī ir vieglums - es tik aši vairs neuzvelkos. lai gan tracina, ka visi izmanto manu datōru [jā jā. egoists. i know]
 vispār jau arī man laikam būtu jēdzīgi iet gulēt, bet esmu laba un tās fukšbildes mēģinu ievietot inboxā.
Wir sollten jeden Tag wie ein neues Leben beginnen. vispār jau man šķiet, ka katrs mirklis ir iespēja uzsākt kaut ko jaunu, kaut ko mainīt.
ak, jā! rīt no rīta būs jāapmeklē duša.

i feel like at home.

paskatījos pa logu un redzēju dzeltenās rudens lapas. sakritušas. jā. rudens. rudens kā rudens. biezie un gājputni laižas uz Nīlu? nezinu. bet es atcerējos pagaišgadu. pirms gada. kad braucām uz RGS un RKĢ. kā abas ar māšeli sēdējām tai parkā pilnā ar rudens skaistajām lapām, runājām par daudz ko, par to, kā Viņš tur augšā noteikti par mums smejas. tas bija tik jauki! un tik ļoti pietrūkst to sarunu. rudens lapās, jūras smaržas krastmalā, stūlbi filosōfiski norunātās stundas. pietrūkst. gribās!
āj. nāk virsū rudens. daudz rudeņa. bet laukā jau sniedziņš solās. solās ziema nākt.
es gribu izdzīvot rudeni! stūlbi dejot lapās, nokrītot un vienkārši smejoties! lapu pušķus taisot un metot gaisā. vienkārši izbaudot rudeni.
man ir apnikusi šī dzīve! nu tāda, kāda tā ir šobrīd.
bet es taču solīju šogad nenīdēt...

klusēšanu. noklusēšanu. košanu mēlē.

es te sēžu un pārrakstu kladi. sestdienā! vispār ir plāns visu izpildīt, lai nākamnedēļ nebūtu jāpilda. bet tā jau es parasti nedaru! no no no! jelgava mani nejauki ietekmē. bet varbūt vienkārši es mēģinu sevi nodarbināt, lai man te nav jādomā. es vispār sevi neizprotu. bet kuru gan tas interesē? labāk vienmēr smaidīt. arī brīžos, kad gribās vienkārši sākt raudāt vai vienkārši sevi nogalināt dēļ tās idiōtiskās rīcību sistēmas, ko mēdzu piekopt.
vispār kāpēc cilvēki mēdz rīkoties pavisam dīvaini, apkaunojot sevi? sāpinot sevi?
jā. godīgi sakot, es vēl joprojām turpinu sevi nogalināt.
ūn. pavisam jā - jābeidz dzīvot tais tālajās atmiņās un jādzīvo te un tagad! [cik bieži gan es to neesmu teikusi citiem kā gudrais padomdevējs - kā man tīk sevi par tādu uzskatīt -, bet visu laiku es pati ar to nespēju tikt galā]
jā. un vispār. man pietrūkst ūdenspīpes. jā.