tikko sapratu, ka tas, kas mana slinkuma un neizlēmības dēļ nepiepildās, ir mana, mana nevis kāda cita, nākotne!
es tik ļoti gribētu darīt kaut ko interesantu, studēt to, ko vēlos. atrasties jauku, interesantu cilvēku kompānijā visu laiku, nevis tikai atbraucot pie draudziņiem!
man beidzot ir jāsāk domāt par savu nākotni! un varbūt šis gads ir tieši domāts tam? ko? vai man nevajadzētu sākt iečekot iespējas, kuras jau gandrīz ir aizlidojušas garām? vai varbūt neķert tās, bet ķerties pie tām, kuras dod dzīve? vēl taču nekas nav nokavēts! tas nekas, ka pēc 6iem mēnešiem sāksies manas dzīves trešais desmits! tas nekas! man taču ir vēl laika, vai ne?
man ir vajadzīga palīdzība, lai neapmaldītos dzīves piedāvajumos.
jā. es gribu kko ļoti feinu pasākt savā dzīvē. varbūt tas nozīmē prom? bet varbūt tieši otrādi - palikt šeit pat?
kaut kāds man tā vienkārši atbildētu. ieliktu rokās. bet tā jau nebūs. šajā dzīvē ir jācīnās. jācīnās par savu dzīvi, par nākotni. ir jāļauj kaut kam plūst, bet ne visam. gluži kā ar laivu - mēs izmantojam vēju, kas iekustina to agregātu, taču stūre ir mūsu rokās. kaut būtu kāds, kurš man iedotu vismaz karti!