esmu atpakaļ.
būtībā nemāku teikt, vai šīs rekolekcijas man deva kaut ko grandiōzi atklājošu. bet bija lietas, kas mani aizskāra, lika padomāt. bet tā - un tas, ko teikšu tagad nav rekolekciju mērķis - vismaz parunāju ar māšeli. tā pārsmieties! [ sveiciens māšukam!] njā. un vēl man kāds atkal ļoti sakaitināja. [ sveiciens besītājam!] un man matus nogrieza. [sveiciens persōnīgajam frizierim!].
jā. nu jauki. un šodienas Talsi - nōrmaļņik. bija jauki parunāt ar Ingrīdu. labas idejas. esmu nolēmusi braukt prom. [jā, dārgā deloveja_kundze , jau esmu ceļā uz Keruaka lasīšanu. sveiciens arī Tev!]
bet vispār Ingrīda mani iedrošināja. gribu kādreiz mūžā
nonākt Itālija [ un tagad nemaz nestāstiet, kā un kas tur
ir. un katrā ziņā nekādā gadījumā nebrauc tur. tāpat
neklausīšu!]. tā kā meklēšu iespēju. vispār varbūt darīšu
tā, lai mammu dikti netraumētu, iestāšos, gadu nomācīšos,
paņemšu akadēmisko un braukšu. kopā ar māšeli. lai
abas melnās kleitās blakus kādam semināristam [ hā.
it kā vakar bija konkrēts vārds, bet būtībā jau vienalga.]
varētu katra savā elkonī ieķerties un, tizli smaidot, māt
visiem, kas iet garām. un tas vidējais varētu tikpat
idiōtiski smaidīt.[oukēj. tas bija joks. tie, kuri saprata,
smejās, tie, kuri nē - paši vainīgi - delete!]
eh.es taču to izdarīšu, vai ne?!