tu nepieķeries?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dažkārt sanāk aizmirsties un sākt muļķīgi pieķerties. Taču cītīgi no tā sevi tīru. Man ir ar ko salīdzināt. [Pat ja jautājums nebija adresēts man :)] Laikā, kad biju kādam šausmonīgi pieķērusies, es absolūti neprogresēju. Katram manam solim bija nepieciešams Viņa vērtīgais apstiprinājums. Es biju atkarīga no Viņa komplimentu un kritikas kokteiļa. Un tad es atķēros. Un sāku augt. Kāpt kalnā. Visās jomās. Es pati sāku pieņēmt lēmumus un pati uzņēmos atbildību. Mēs katrs esam šajā pasaulē nācis viens. Un vieni esam aizejot. Visas Lielās lietas ir Vienas. Dievs. Saule. Māte. Tādēļ negribās būt mazai. Vismaz man. Vairs nē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

domā, ka nav iespējams pieķerties un augt? (arī vecākiem mēs pieķeramies)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Reti. Daudz aktīvāk par augšanu notiek līdzināšanās otram. Ak, vai, cik daudzas personības, samīloties kādā, kļūst par sava mīlas objekta klonu!

(Reply to this) (Parent)

Tu esi stiprs cilvēks .
es nemāku sev atņemt pieķeršanos. lai gan uzskatu sevi par samērā neatkarīgu cilvēku, man patīk, ja kāds mani piesedz.
man patīk, ja varu būt vāja. bet ne vienmēr :)

(Reply to this) (Parent)