Majori ir pārsteigumiem bagāta vieta.

Piekdien beidzot saņēmāmies aiziet Majoru muižu lūkoties. Muiža atrodas rajonā, kurš starp sliedēm un Lielupi, un daudznominētā sporta nojume ir tikai vārgs ievads visiem tiem brīnumiem, ko tur var sastapt.

Sākumā mūs vienkārši pārsteidz veikaliņš, vecā volga un citi labumi, kas atgādināja Rīgas Kalnciema ielu, bet tad ievērojām adresi :

šeit ir mūsmājām tuvākais zivju tirdziņš:

noskaņa:

tantuki + divriteņi (starp citu šaipus sliedēm divriteņi ir sastopami mazpilsētai cienīgā skaitā)

un līdzīgi kā Rīgas dvīņumāsai atjaunots vesels kvartāls:

par Majoru muižu vēlāk

BETONS

nekas Tāds, protams, jau redzēts "mark" , bet ..

britu smalkums

jeb 80to gadu padomju latvijas pirts in design

lv ģeogrāfiskajā novietojumā dzīvojot (laikam jau par tuvu lietuviešiem) neizbēgami varu novērot sliktas = sadrumstalotas gaumes pazīmes, kur autori pāri visam stāda savu iespēju "radoši" pašapliecināties, neņemot vērā ne vietas ģeogrāfiskos ne ģeoloģiskos aspektus (kur nu vēl ņemt vērā, ka kompozicijas likumi ieskatoties sakrīt ar labu fen šui vai kā nu katrs to sauc vairāk vai mazāk vīpsnājot) tā nu pat it kā cienijamas kopānijas viedoklis atbalsta šādu projektu,

bet darbs, kurš tiešām ir centies lieki nesarežģot, iedziļinoties iepriekšminētajās problēmās - vienkārši, asprātīgi un estētiski atrisinājis uzstādijumu paliek aiz strīpas pat tādā dīvainā pasākumā kā LAS gada skatē salīdzinot ar pirmo.

tāpēc arī sāku pārdomāt kā tas ir iespējams un pagaidām vienīgais iemesls tam ir noteiktas sabiedrības kopas priekštats par to kas ir skaists, atbilst funkcijai, pie tam ņemot vērā, ka reti kurš aplūkojot dizaina objektu/priekšmetu cenšas analizēt kāpēc autors to ir radijis tieši tādu, kādu problēmu atrisināt, sev ir uzstādijis kā uzdevumu un cik veiksmīgi ticis ar to galā. tāpēc arī rullē virspusēji dīzvespriecīgi darbi, lai gan īstenojoties dabā rezultāts būtu pārsteidzoši pretējs.