- 8.5.17 15:20
- Kur gan mani dzīve ir atvedusi? Pēkšņi uznāca tāda nostaļģija.
Cik labi, ka neesmu dzīvi plānojusi, saplānota dzīve ir samudrīta dzīve. Taču vienmēr esmu zinājusi, ko gribu un ko negribu. OK pēdējie gadi pirms F bija tādi ar daļu manas iekšējas pasaules nobrukušas, bet tik un tā tas iekšējais pavediens palika, dažbrīd pavisam pliks. - Mūzika: Makša dienasgrāmatas
- 3 rakstair doma
- 8.5.17 18:40
-
Tu man pastāsti, kā var viens cilvējs ar diviem bērnie staidzināt suni? Es nespēju iedomāties. Divreiz dienā saiņot visu kolhozu un iet ārā?
- Atbildēt
- 8.5.17 19:32
-
Vai nu viss tabors iet kopā uz skolu vai nu mazo piesien klāt kamēr lielais skatās multenes vai kad vakarā/naktī visi citi guļ. Nav viegli, jo suns paliek vecs un grib iet ārā vairāk kā divreiz dienā. Brīvdienās saiņojas visi un daži ar divriteņiem vai neērtām leļļu konstrukcijām, bet citreiz atbrauc ciemā draugi un ejot ārā pīpēt paņem līdzi arī zvēru.
- Atbildēt
- 8.5.17 20:07
-
rispect
- Atbildēt