- 14.3.16 22:06
- Vakar bija burvīgs svētdienas braņčs pie manis smiļģielā. Burvīgi viesi un jautrība. Burkānu sula un pankūkas, kartupeļu pankūkas, tostermaizes ar zaļumu biezpienu, no puškinielas augšas viesu atnestās dzērveņu plāstmaizes un haest point Dzi ceptā šokolādes kūka ar saldējumu un Lavmitendera&Ilo alkouzlējumu. Pateicoties Enģeļi pār elli mammai tagad zinu, ka kartupeļu pankūkas kļūst vēl lieliskākas, ja pierīvē sīpolu. Cepeškrāsns darbojas.
Velreiz pēc gandrīz desmit gadu pārtraukuma esmu noklausījusies savu cd "kolekciju".
Pirmo reizi tik asi izjutu, ka pasākums beidzas, bet tik ļoti gribas, lai turpinas.
Kopš ceļos pusseptiņos, septiņos, vakarā desmitos lūstu nost.
Sasēju baziliku, eikaliptu un dracēnas, kā arī majorānu, pārējam pietrūka zeme.
Pasaule šķiet mīlestības un gaismas pilna. - 4 rakstair doma
- 14.3.16 22:23
-
bilde feisbukā ar jauno mājiņu (vismaz sapratu, ka tā ir jaunā māja) izskatījās ļoti labi. man ļoti patīk tā apkaime - arkādijas parks, māras dīķis, torņkalns, arī āgenskalna tirgus. tur ved visi mani bērnības atmiņu tripi.
- Atbildēt
- 14.3.16 22:29
-
:) astoņkāja māja ir vairāk uz Slokas ielas pusi, manējā ir tā, kur seržantam lapiņam švečturis iedūrās dibenā.
Vispār nezināju, ka tik ļoti Āgeskalns ir sirdī iesēdies. Izrādās tas ir tas vienīgais īstais rīgas rajons, kuru uztveru par mājām. - Atbildēt
- 14.3.16 22:37
-
es savas dzīves pirmos 16 gadus dzīvoju vienā no kalnciema kvartāla mājām, bet sētas bērnu klejojumi pletās diezgan tālu, bieži vilkāmies uz māras dīķi. ai, vēl agrāk, atceros, kā pa mazo nometņu ielu braucu ar trīsriteni; ar mani kopā bija arī mamma un tētis. savukārt vēlāk uz tās pašas m. nometņu ielas dzīvoja mans pirmais džeks, hehe. baigi iesēdušies tie brīži, kad vazājos pa āgenskalna ielām, dažādos vecumposmos, dažādos dvēseles stāvokļos :)))
es esmu redzējusi to filmu, bet neatceros māju. bet nu baigi forši, nu. - Atbildēt
- 15.3.16 07:58
-
Izklausās patiešām jauki :)
- Atbildēt