- 25.1.16 18:03
- Tikšanās ar arhioloģi, darbs pie fasādēm, pirkstu nospiedumi, ciļņi.
Analīze par vajadzīgo un pašmērķīgo.
Tas viss atgriež dzīvei jēgu. - 7 rakstair doma
- 25.1.16 18:19
-
arhEoloģi ;)
- Atbildēt
- 25.1.16 18:37
-
bet usnīte taču sadarbojas ar arhI ;)
un nav nekāda arhEtekte…
es vēl šobaltdien nezinu, vai ir futlāris vai futrālis – tiklīdz apskatos, jau esmu aizmirsis - Atbildēt
- 25.1.16 18:39
-
es vienu filozōfu reiz uzrunāju ar es un gandrīz atrāvos pa muti, deskarts bladijs
- Atbildēt
- 25.1.16 18:42
-
Mani savukārt arheologi atrāvināja; pa muti, pa galvu etc. (Par un ar filozofiem vairs nerunāju *zip*)
- Atbildēt
- 25.1.16 18:45
-
no pirmās puses, ja šajā žurnālī būt iespēja deletēt ierakstus, varētu atbrīvot no čalām čalu pēc :)
- Atbildēt
- 25.1.16 18:52
-
čalis per dzīves jēgu, mana vienīgā aspera per astra.
usnīte piedos, viņa ir čill - Atbildēt
- 25.1.16 18:48
-
ar tiem heolōgiem tiešām jāuzmanās: viņi jau ar nedzīvu substanci raduši strādāt. imidžs jau smalks teļuvīzōrā uztaisīts – samta cimdiņi, antilōpes gnū astes otiņa, bet ka'liek a'grīclupat starp acēm: šņak! gadsimtu aizmirsīsi un persōnas kōdu turklāt.
par tiem filozōfiem tiešām pat nav vērts zipperi tērēt: ko viņi tur pēta, vispār nav skaidrs: ne saujā paņemt, ne uz zoba pārbaudīt. ;) - Atbildēt