Vår tid er nå

3.12.15 14:19
ar pārcilvēcīgiem spēkiem pierunāju bērnu doties uz bērnumāju
nav patīkami apzināties, ka laikapstākļu ietekme uz mani ir stipri stipra, lai kaut kā iepriecinātu sevi un teiktu, hei!: šis nav tas gads, kad tev ir slikti un depresija, tu taču esi salīdzinoši vislaimīgākā kā jebkad sevi atceries pat salīdzinot ar bērnību, iegriezos trusī uz pusīti zupas. tās siltums vēderā apliecināja, ka neesmu sev melojusi.
mājās drošvien enivej palīstu zem segas, bet te millā, kaut ļoti lēni, izdarīšu, ko vēlējos jau pabeigt vakarvakarā, bet sāku skatīties adreses un aizmigu blakuss bērnam un pamodos divas stundas vēlāk kā plānots.
tāda sajūta, ka pēdējā laikā visa īstā dzīve notiek sapņos, jo tie ir jautri, krāsaini ar daudz akšena un iekšēju drāmu atrisinājumiem un izlīdzinājumiem.
tā nu paritinos zem ausīm ar miss trouble modernajā pasaulē, kā zem segas un velku savas līnijas un tā ir pasaulē labākā lieta, ko šobrīd darīt.
0 raksta ir doma