Vår tid er nå
Vår tid er nå
- 8.10.15 21:37
- šonakt sapņoju, ka guļu un man jāmostas un miegs ir tik salds un labs, ka nespēju pamosties. tomēr kaut kas piespieda celties. pēc tam to pašu piedzīvoju otreiz, bet nu jau piecēlos reālajā pasaulē.
domāju, ja tai sapnī būtu atteikusies pamosties, reālajā būtu nomirusi?
pēc tam visu rītu vācu māju un bērnu, kam biju apsolijusi pavadīt šo dienu mājās jeb precīzāk ar mani un neiešanu uz dārziņu. kurināju krāsni, bet pagaidām mūsu visas dienas darbs, bez paŗkurināšanas ir no 14 uz 16 grādiem
kad atgriezāmies no pilsētas dienas pirmās puses ogles vēl bija tik siltas, ka iekuršanai nevaidzēja tērēt sērkociņu.
padzīvojāmies pa grīziņkalna bērnu laukumu, kas šobrīd ir man rīgā zināmais lielākais uz reljefa un ar pili. B, bija sajūsmā. ceļš mājup bija traks, jo B. sāka sāpēt vēders, tramvaji pārpildīti un pirmajā 6tajā nevarēja nopikt braucienu ar karti, bet zaķot nebija enerģijas. mājās ieliku B. siltā vannā un sāpes pārgāja. tomēr pārvietoties kopā ar no sāpēm vaimanājošu bērnu ir neticami emocionāli smagi, jo nav skaidrs kas, ko, kāpēc sāp.
tagad kad visi ir paēduši un kur nu kurš saritinājies sildīties pasaule šķiet mājīga vieta + kurinot krāsni svilku visus šodien sev uzdotos jautājumus par k4.
izrādās tā ir iedarbīga metode, kad jāatrisina kāds uzdevums un nav skaidrs nekas ne atieksme, ne motivācija + esmu nonākusi pie atziņas, ka ar savu tiešo darba partneri varu veiksmīgi sadarboties, tikai precīzi norādot, ko gribu no viņa redzēt, tobiš padotā un izpildītāja lomās, idejisks pinkpogs, kas viens otru papildina visticamāk nebūs, bet nu vēl gausties ir pāragri, jo vismaz esmu sapratusi kā par to domāt un sarunāties, kuri jautājumi jāuzdod, tad jau varēs to uzzīmēt.
tā nu par patīkamu pārsteigumu atdzīstu, ka šī it kā noloderētā diena ir nesusi labus augļus, smadzenes izrādās vēlējās paelpot svaigu gaisu.
-
0 rakstair doma