- par maiju
- 1.10.15 10:10
- visi tie putnu kāši skaļi un kliedzoši
rīta drēgnums, dzeltenums, kas ir vien skaista virskārta trūdiem un pelniem.
šogad nespēju vizualizēt ziemu, kļūst baisi iedomājoties ledu zem kājām un ilgo tumsu rītos un vakaros un tad kad būs pārdzīvots novembris un nosvinēti ziemssvētki un jaunais gaids, tad sāksies īstā izturības pārbaude.
tāpēc aizverot acis, iedomājos par pavasari, par plaukstošo lapu zaļumu, par maiju.
nedrīskt apstāties ziemā. - 4 rakstair doma
- 1.10.15 22:43
-
man ir plānā uzrakstīt vēstuli nākamajai vasarai..un sākt to vasaru jau kādā aprīlī, jo parasti lēnām ieskrienos darīt tās labās lietas.man vienmēr ir gruti uzsākt..un pie labām vasaras lietām pieder..peldsezonas atklāšana, riteņošana, pārgājieni, festivāli un nakts pastaigas...tad, ja visu ziemu morāli gatavošos un aprilī jau būšu gatava, tad varbūt izdosies ātrāk. var skatities filmas un gaiņāt nost drūmumu tieši ar šo apzināšanos, ka tas tikai tpc, ka tumšs un auksts....... un noteikti izturēsim! varbūt to var pat kaut kā izbaudīt, redz, snovbordisti jau oktobrī gaida ziemu...
- Atbildēt
- 1.10.15 22:50
-
jā, kaut kādā ziņā tas jau ir darīts + būs daudz un forši strādāt.
prieks tomēr paša izvēle, ja nu galīgi ārējie impulsi neboikotē.
jāskatās tai ziemai pāri, viegli domāt un runāt, redzēs kas sanāks - Atbildēt
- 1.10.15 23:10
-
jāpieskata to prieku, šodien pieķēru, ka nāk drūmums virsū, bet tad padomāju,-ja būtu vasara, es ietu uz pasākumu vai izietu pastaigāt vai ar riteni pabraukt.un tas sliktums..ta jau nav īsti pamata..nav nekas būtiski sliktāk kā vasarā
- Atbildēt
- 1.10.15 23:17
-
tas pieprasa paškontroli, dabiska ir tikai melanholija
- Atbildēt