grizzly_bear

man vienmēr skan galvā mātes storijs (viņa ar villiju bija kopā) par to, kā viņi naktī ir izdomājuši braukt ar laivu, tāpat, bez gatavošanās, pidžammās bezmazvai. tā pāris dienas laivojuši no jelgavas, pa lielupi, zagdami kartupeļus zemniekiem un taisot ugunskurā. mana vecmāmiņa esot bijusi pārbijusies, telefonu, protams, tad vēl nebija.

usne

burvīgs stāsts (tik apskaužams un pazīstams)

šis ir man mīļākais V. dzejolis, kas skan galvā, kad redzu kā paiet mirkļi, kuri nekad neapstāsies un kurus nevaig apstādināt:

Kad gulēsi tu galvā izdrātēts
Ar nokakātu mietu
Tu atminēsies kristālskaidru džinu
Debesszilās glāzēs lietu

grizzly_bear

vēl viens storijs - mātei ir dzimene, villijs par to ir aizmirsis. viņa par to dara zināmu, villijs noplēš no savām sadriskātajām džinsām stērbeli un saritina to par puķīti.