- 23.8.15 10:48
- mēs, piemēram, šodien iesim lasīt aličas un man gribas tev aizsūtīt ziņu, ka vari pievienoties. dažreiz man ir bail, ka manus aicinājumus uztversi kā feizbuka iventus un ar laiku pat nevērsi vaļā.
bet tad es domāju, ka iespējams ir labi zināt, ka kaut kur blakuss ir tāda dzīve, kuras durvis tev vienmēr ir vaļā, tu vari pat nenākt, bet zināt, kaut kad, kad paliks pavisam tumš, tur kāds sēdēs un kurinās krāsni un tikai mazliet izbrīnīsies par tavu pēkšņo parādīšanos.
lūk, zvana jau Juris un plāno tieši kādos traukos mēs lasītu tās ogas un ko mums vēl vajag un žēl, ka nav riteņu, bet es esmu tikko pamodusies, izlasiju mūsu drauga fb ierakstu, mazliet nomierinājusies sajūtot dzīves nebeidzami mainīgo virzību, nolēmusi, ka ir jārīkojas godīgi pret mirkli un visiem, kurus tajā gribas ielūgt, ir jādod ziņa. - 1 rakstair doma
- 23.8.15 15:07
-
jā :)
- Atbildēt
