- 6.8.15 14:53
- sen nebiju aizmigusi čomskī no alko un noguruma, kā rezultātā aizmirsu paņemt līdzi telefonu, ko atstāju lādēties.
no rīta pamodos pilnīgi bez sakariem, kompīts bija atstāts Millā un es tajā ierados vispār beznekādas izjūtas cik ir pulkstens.
man ir aizdomas, ka prāta asums, nāk kopā ar paģirām, tad iestājas tāds izdzīvošanas un situāciju sakartošanas instinkts.
pēc stundas cerams dabūšu savu telefonu, man viņa tomēr ļoti pietrūkst.
edit:
telefone atradās tieši tur pat kur atstāta. - 7 rakstair doma
- 6.8.15 15:01
-
es vakar biju skaidrā, bet tāpat pamanījos atstāt telefonu kur nevajag un palikt bez tā līdz nākošās dienas vēlam rītam.
- Atbildēt
- 6.8.15 15:06
-
mjā, nav jau slikti atpūsties no telefona, bet tomēr darba diena hm..
- Atbildēt
- 6.8.15 15:07
-
vai ne. plus man no rīta bija medicīniska procedūra pēc kuras bija jāziņo tuvākajiem par to, kā man ir gājis.
vismaz labi, ka man bija līdzi dators un tur bija wifi. - Atbildēt
- 6.8.15 15:26
-
akdies, cik labi, ka es tomēr saņēmos un aizbraucu mājās
- Atbildēt
- 6.8.15 15:28
-
jā :) austiņas tomēr neatradās, bet varu apjautāties par tām tagad kad braukšu pēc telefones
- Atbildēt
- 6.8.15 15:29
-
nekas, nav jau kreņķa, man ir vēl pārītis
- Atbildēt
- 6.8.15 23:08
-
(tā, starp citu): es tev vakar gribēju nostreļīt cigareti, bet tu ilgi runāji pa telefonu, krastmalā
- Atbildēt