Vår tid er nå

mēs ar Grafčiku sārtvaidži I
11.3.15 22:51
skriešanai kā pilnvērtīgam muskuļu treniņam neticu, bet kustība tā tomēr, slodze ir kaut nedaudz lielāka kā pastaigai vai braukšanai ar vello.
tā nu pieļaujot, ka ieguvumu visticamāk ir vairāk kā steidzīgai sunces izvešanai aiz mājas stūra, bet arī neiztērējot kaudzu laika pastaigai ar piedzīvojumiem izgājām skriet.
un tas bija diezgan forši. grafčikam vispār sākumā likās ir sākusies burvīga rotaļa, es savukārt centos mūsu komandā ieviest cieņu un disciplīnu, jo glīts izskats no malas sportā ir svarīgs (he he) skrējām līdz katrindambja galam, pusceļā savācu sūdu un tālāk skrējām to jautri ritmā vicinot un dziedot līdzi club tropikana līdz benzīntankam ar miskasti, tad gar autostāvietu un dzelzceļu, kuras galā grafčikam uzbruka jautrs bulterjers un centās iekost tai dibenā. grafčiks ļoti samulsa, bet mums bija jāskrien tālāk. tad no garāmbraucošas lokomotīves mūs uzmundrināja tās operātori. tālāk bija burvīgas dzīvojamās mājas, kuru dzīvokļu cenas šķita interesants jautājums, bet parkā varēja sajust skrējēju solidaritāti, kas izpaudās saprotošā smaidā. rūpniecības ielā mūs eskortēja pašvaldības policija. noskrējām līdz pašai mājai, kur mūs sagaidīja pie ārdurvīm pīpējoš kaimiņš, bet grafčiks nolēma, ka bez visa šī skrējiena ir vēl atsevišķi pelnijis pastaigu parasto, kuras laikā varēju iztaipīties mazāk uzkrītošās vietās ne gluži uz ielas.
vārdu sakot, jautrs un atsvaidzinoš ieviesums sadzīvē, kuru pēc iespējas esam nolēmušas piekopt.
grafčiks jau aŗi ir dāma pusmūžā, kurai šādas izklaides nāk tikai par labu.
0 raksta ir doma