- 15.5.14 10:25
- ar to arh. gada balvu ir tā.
tad kad biju prom no industrijas, tad dikti gribējās iet, jo pietrūka kolēģu, tagad, kad esmu atpakaļ, nav laika, jo jāstrādā.
kad tad lai dzer to limonādi? kad nav naudas, tad nevar, kad ir, tad nedrīkst.
p.s.
vakar sapratu, ka jūtos, kā Marta Staņa, jo pilnīgā pofigā nedēļu staigāju vienā apģērbā, kas šonedēļ jau tuvojas noplīsušam sporta tērpam, apavi vispār šobrīd ir tikai vieni, bet ļoti labi, bet kedas. - 3 rakstair doma
- 15.5.14 10:43
-
varbūt tāda nedēļa.
man ir aizdomas, ka no šīm drēbēm neesmu pa īstam izkāpusi un nomainījusi kopš pirmdienas rīta. šodien arī pēc pastaigas zābakus nenomainīju, bridu vienkārši tālāk. - Atbildēt
- 15.5.14 10:44
-
maijs piedod visu, jo tāpat ir skaisti
- Atbildēt
- 15.5.14 10:53
-
man vispār milzīga kaut nogurusi pateicība iekšā, ka beidzot pa ilgiem laikiem piespiedu brīvā kārtā ieraudzīju pavasari. pa solīšiem kā tas atnāk. un šitais prieks ir daudz spēcīgāks par vajadzību/gribēšanu izskatīties arī ārēji pieklājīgi.
- Atbildēt