- and that the way it is.
- 16.5.07 23:50
- smaržīgs pavasara lietus nolija pār dārzu un tur saauga un radās visādi brīnumi un usnei vairs nebij garlaicīgi, kāds zaķis it bieži ciemojās aiz žoga un putni atnesa ziņas no citām zemēm, jo viņa jau sen bij pieradusi pie notikumu cikliskās gaitas, pie sejām, kas cenšas saskatīt viņā jel kādu kultūraugu.
naktīs viņa dzirdēja mūziku un dārza svētki čukstēja ausī, ka vienīgi viņi ir mūžīgi, un usne ticēja svētkiem un mūzikai, jo viņi vienmēr atnāca isarjā brīdi un zināja īstos vārdus.
un ja tu lidotu pāri pilsētai tai vietā, kur privātmājas robežojas ar meža pļavu, tu redzētu mazu usni sadegušu savās ērkšķainajās plaukstā jāņtārpiņus, dzerot tēju ar dārza svētkiem, zaķi un mūziku. - 1 rakstair doma
- 17.5.07 08:48
-
У Елизаветы два друга:
Конь и тот, кто во сне.
За шторами вечный покой, шелест дождя,
А здесь, как всегда, воскресенье,
И свечи, и праздник,
И лето, и смех,
И то, что нельзя...
(c) БГ - Atbildēt
