Vår tid er nå

11.1.14 17:56
Tā ir aizmirsta sajūta, kad atgriežas dzīvība un prieks celties, iet datīt, satikt cilvēkus, runāt ar tiem, priecāties par stāstiem, kas pārklājas.
ja katrs vakarnakts daībnieks zinātu kādā stāstu dj setā piedalijies manā galvā vai ja es zinātu par citu stāstu dj setiem viņu galvās.

un tad intrnetei piedāvā virtmaņu reiņa dzejoļus, kuri lasās grūti un tas ir jādara vairākkārt pēc kārtas, līdz pamani kādā pārklājienā darbojas rindiņas
" Nesēdēsim tagad laukā
tagad vējš un lietus
šurpu turpu braukā
sakumpušo bari
mēteļos vai uzvalciņā
viņiem iemetušās kodes
skat! izēd tukšu mūsu skapi
bet pēc aizgājušo laiku modes
neviens dikti neskumst
mūs ap stūri gaida kapi
kuros nebūs buķiku vai bodes."

šodien klīdu pa rīgu, kā senāk un tā atkal uzrunāja.
0 raksta ir doma