Vår tid er nå

12.11.13 08:40
Sapnī biju Valmierā, kur tētis ar zilu palīdzēja no valmieras dzīvokļa pārvest Elejas vecāsmammas mēbeles man uz Rīgu. Tad vecāmamma Ilze atcerējās, ka jāiebrauc vēl vienā radu dzīvoklī, kurš nesen izdedzis (un reāli dzīvē neeksistē) tā pagalmā satiku vecu sievu tumšas bronzsas krāsā grumbainu seju, lūdzu lai viņa atnāk līdzi un pasaka kuras mēbeles drīkst ņemt. Viņa piekrita un izrādija dažādus slepenes brīnumus. Nez kāpēc tur nakšņoju, lai arī dzīvoklis bija dedzis un tur bija spoks tajā jutos ļoti droši. Tas atradās pirmajā stāvā vienā no leišu blokmāju projektiem las bija izvietotas pēc tādas kā sētas principa un tam bija piebūvēta eja caur māju ar skaistiem stikliem bet bez grīdas. Gribējās tur palikt, bet caur eju tajā varēja iekļūt svešinieki un tas nebija slēdzams. Tad jau tētis bija saljcis mantas, bet par kādu vecu skaistu spoguli teica ka atstāsim jo to ir grūti panest.
Pamodos ar deguma smaku degunā, bet aiz loga viss mierīgi. Iekšēji tād sajūt it kā būtu pabijusi pasaku un bagātību vakstī. Un tik daudz aizgājēji nebija sen bijuši tik klātesoši vienā sapnī.
0 raksta ir doma