Vår tid er nå

27.1.13 20:42
Gandrīz visu dienu pavadīju savā uz mēnesi pieskatāmajā dzīvoklī, klausoties mūziku no ifona, dzerot tēju un lasot keruaku. Nekādi nespēju iziet ārā, jo tas aukstums ir apnicis. Dažu stundu laikā sapratu, ka gribas gulēt un svētdienas tam ir paredzētas, ieritinājos segā un aizmigu. Pamodos no neganti skaista skaņdarba, kaut kāda lizas gerald uzstāšanās, istabā jau bija iemetusies krēsla un bija laiks doties pie mammas uz dzirciema ielu satikt baņuti.
Pārsteidza gājiens uz tuvējo maksimu, jo visas pīles bija apmetušās uz dzīvi tieši pie ieejas veikalā, kā tādi protestētāji pie valdības ēkas un nadzīgs onkulis, kurš aprunājās ar pārdevēju aizsteidzās tās pīles pabarot, bet pārdevēja klusi zem deguna nomurmināja, kā tā jau tagad visi darot.
Tagad atkal nāk miegs, domāju par grafčiku, cik priecīga viņa nāca pastaigāties un cik kaķa smuka palikusi un grafčiks izskatās reti tiek tādās pastaigās.
0 raksta ir doma