- sapnis
- 11.10.12 12:03
- šonakt noskatījos vienu no briesmīgākajiem sapņiem savā mūžā. parasti jau sapņa laikā man ir kāda emocija vai sajūta, ka tas uz labu vai galīgi slikti, šoreiz biju vienkārši liecinieks, garāmgājējs un pilnīgi bez emocijām, bet drīzāk ar glezniecisku vizuālu interesi kā tas viss atainojas un ka no sjūtu viedokļa tam būtu jābūt briesmīgi, bet es distancējos.
Tā bija vējavas iela uz kuras noticis auto krašs uz ceļa sēdēja māte un lasija kopā sava sešgadīgā bērna locekļus, kurš pilnīgi noteikti vairs nebija dzīvs, tēvs bija sakumpis pie mašīnas, abi bija pilnīgi neskarti, tikai bērns gājis bojā. Puika esot izkritis pa logu no braucoša auto un apdzenošais auto pabeidzis lietu. Gāju tālāk un nu jau nokļuvu uz savu lauku ceļa (kā tas sapnos gadās) tur gulēja apdzenošais auto ar norautu aukšu un otrādi apkritušu šasiju apkārt mētājās ogles un sadeguši kauli, bet es gāju tālāk, laikam jau uz mežu. - 2 rakstair doma
- 11.10.12 13:58
-
atcerējos, ka skatījos uz māti un domāju, kā viņa to spēj, ka es nespētu.
- Atbildēt
- 11.10.12 14:06
-
Noteiktos apstākļos cilvēki spēj visneiedomājākamās lietas.
- Atbildēt