Vår tid er nå
Vår tid er nå
- 30.8.11 17:17
- tā arī vakar neaizgāju uz klases salidojumu, jo atgriezāmies no tādas vietas kā lielirbe tikai ap kādiem vienpadsmitiem + iebraucām jūrmalā pēc telpaugiem, kuriem ārā jau paliek par vēsu un slapju.
šodien saņēmu sms no organizatora, ka pats nav ticis un cerot, ka mums pārējiem gājis labi :)
toties lielirbe ir tāda vieta netālu no mazirbes, kas tagad dzīvē gandrīz vairs nav atrodama, lai gan savulaik tur gājis mazbānītis, ir saglabājusies stacija un babtistu baznīca, kurā izstādijās maza fotogrāfiju izstāde par līvu krastu un varēja ieslēgt maģīti ar cd viegli. tas kaut kā bija ļoti aizskustinoši.
fantastiska vieta ir irbes ieteka jūrā, man šķiet pat viena no fantastiskākajām ietekām kāda latvijas upēm ir.
pirmo reizi mūžā ēdām saulsardzenes, jāatdzīst bija nedaudz bailīgi, lai gan viņām ir tik specifiska smarža, ka no mušmirēm tomēr var atšķirt.
tur bija tik daudz dabas, ka šodien jūtos kā paralizēta un nevar atiet.
piedevām tas bija 321zeme darba brauciens, kur paspējot izbaudīt vietas piedāvājumu un to, kas viņa patiesībā ir, vajadzēja šo to izdarīt līdz galam.
visapdzīvotākā vieta no jūrmalas ciemiem lidz pat galapunktam izrādijās laucene ar nūrmuižu, dundaga galīgi izmirusi, pat žēl, taču jūrmalas - dundagas ceļš joprojām manā topā ir skaistākais, lai arī galīgi ielāpains un diezgan smieklīgi ir uzbraukt uz ventspils-kolkas atjaunotā ceļa gandrīz bez neviena braucēja.
bija ļoti daudz zvaigžņu, peldēšanās irbē, kura tek garām mājām un visa ir vienādi dziļa līdz viduklim ar patīkamu smilšainu gultni un fonā vislaik dūca jūra.
grafčiks šodien visu dienu guļ un vakarvakarā kā atvēra auto bagažnieku, iekāpa un ārā vairs nekāpa kamēr sakravājāmies.
kaķa tikmēr viena palikdama mājās iemācījās atvērt durvis, kuras veras uz iekšpusi.
-
0 rakstair doma