Vår tid er nå

garš rīts
12.8.09 11:53
šodien esmu kā no mēness nokritusi
nevaru saprast, ko darīt, ko ne
kaut kādas milzīgas skumjas un smagums

vakar bijām uz argentīnas tango koncertu dzintaros
usnēns arī bija, lieliski gulēja pie tango, lai gan sākumā katri aplausi viņu satrauca un modināja, beigās pat noslēguma ovācijām nebij varas pār mieru.
pēc koncerta mazliet smidzināja, bet tas netraucēja iet mājās gar jūru, kura bij gluda kā spogulis un silta kā piens
nācās padomāt, ka šie ir vieni no skaistākajiem dzīves mirkļiem

sunei kājā iemetusies infekcija. vakar uzsākām ārstēšanu mazo brāļu hospitālī. šodien atkal jābrauc uz poti
gan dzīvnieku gan cilvēku hospitāļi vienmēr liek domāt par dzīvības trauslumu. kamēr gaidijām kāda meitene iznāca ar kaķa vai varbūt maza suņa somiņu un pietupusies raudāja, kamēr atbrauca taksis. ļoti ceru, ka nebij nāve, bet smagāks veselības stāvoklis.
gravīra to visu uztvēra kā jaunu piedzīvojumu un priecājās par ārsti un par poti nepārdzīvoja.
rīt potēties brauks arī koška to obligāto, kas jāveic katru gadu.

vakar diezgan labi strādājās, bet šodien negribas pat atvērt failu kur nu vēl zvanīt un runāties.
dzeršu otro kafiju un saņemšos
0 raksta ir doma