- 26.6.09 22:27
- kopš bērnu nemoca vēders, viņai ir labāks noskaņojums un līdz ar to arī vecākiem, atjaunojies miegs un līdz ar to vecāki var šo to padarīt pie mājās, kā arī pastrādāt.
divas dienas savu bērnu ar pasauli iepazīstināja cielaviņa, par pastaigu laukumu izvēlēdamās musu durvju slieksni, uz kura mīl pasēdēt koška. labi ka cielaviņas bērns netika pa ķērienam, jo koškai, viņas ieraugot, iemirdzējās acis un kopš viņa pasākusi iekarot pagalmu ir atgriezusies dzīves jēga. šodien cielaviņas bērns jau dzīvojās patstāvīgi
pie Raiņa un Aspāzijas iemitinājušies šīs vasaras pirmie īrnieki, no kuriem divi ir septiņgadigs puika un pacmitniece meitene. šis fakts ir salauzis Gravīras sirdi. pirmo reizi pieķēru draugus tusējam pie sētas katru savā pusē un iespējams ar ko cienājamies (ko neatbalstu) izdzirdot manu saucienu un pamanot parādīšanos bērni atleca prom no sētas, kā pieķerti nedarbā. Grafčiks ik pa brīdim iet tur pasēdēt, lai viņus satiktu, skats aizskustinoš. taču tad bērni parādijās ar bumbu un tas sunes sirdi salauza pavisam, viņa skraidija gar sētu, meklēdama kaut jel vienu iespēju to šķērsot, bet tāda neatradās. cerams iemācīsies uz bumbām reāģēt mierīgāk un ka visu, ko grib, nevar dabūt.
dienas sasniegums: ar spēlēšanās metodi Gravīra iemācijās dot ķepu.
(es domāju Grafčikam ļoti patiks suņu skola, ja vien nebūs pārāk nopietna padarīšana.
nez kā ar spēles palīdzību lai iemācās disciplīnu? tā tomēr ir dzīvesveids, bet musmājās stipri klibo visiem.) - 2 rakstair doma
- 27.6.09 00:09
-
a iedot bērniem suni izstaidzināt nedrīkst? :)
- Atbildēt
- 27.6.09 11:16
-
tāda klasiska staidzināšana pie siksiņas ar pašreizējo Grafčika uzvedību neietu cauri, jo bērni taču ir paredzēti rotaļāties, bet atļaut mūsu pagalmā paspēlēties bij' ienācis prātā, laigan nāktos ļoti pieskatīt (nav jau tik vienkārši ar suņiem un bērniem)
- Atbildēt