Vår tid er nå

20.6.09 16:58
skukas sieru stāsti lika aizdomāties:
pirmkārt - būtu jānoseivo
otrkārt - savas vecāsmammas sieto jāņu sieru jau paspēju izbarot 321zeme čomiem, pati nemaz nepagaršojot, ko godīgi telefoniski šodien atdzinos. viņiem bij garšojis, jo pāri nekas nebij palicis.
kad jūlijā brauks uz laukiem vaidzētu noseivot vecāsmammas recepti, jo visdrīzāk tieši tā man ir vispiemērotākā, jo vecmamma visu ļoti novienkāršo, pamanās ietaupīt uz garšvielām, sarežģītas procedūras neveic, bet viņai vienalga sanāk garšīgi, sava dāļa jāuzņemas arī tam, ka piens vienmēr ir pašu, pat tagad, kad govju bars ir samazināts un tiek pāriets uz gaļiniekiem (tas mani dzen šausmā), bet vecāmmama paliek veca un nevar vairs paiet un ganāpulks bij (ir) viņas hobijs. mamma par to pārdzīvo, jo domā, ka vecmamma tā arī nomirs starp govīm kūtī, viņa, kas labrāt vēl aizbrauktu uz pēterburgu palūkoties dzintara zāli (neaceros kur, bet agrāk neesot bijusi atjaunota)
0 raksta ir doma