2. Septembris 2021

• 2.9.21 00:50
• "Ja sevi nemīlētu, jau sen būtu sevi nomocījusi ar pārmetumiem par to, kāpēc joprojām neesmu sākusi cīņu ar saviem dēmoniem, – kāpēc neesmu nopietni pievērsusies veselīgam dzīvesveidam vai savai figūrai vai nodarbojusies ar jogu… Protams, ka man ir sev, ko pārmest. Bet man tik ļoti patīk baudīt dzīvi! Man garšo labs vīns, un es to sev neliedzu! Un negaidu kādu īpašu notikumu, lai to darītu. Esmu bijusi pietiekami daudzu cilvēku bērēs – līdz septiņpadsmit gadu vecumam nebiju bijusi nevienās kāzās, visu laiku bija tikai bēres, un katrās izvadītājs runāja tikai par to, cik grūta bijusi dzīve un kā tas cilvēks mocījies. Pateicoties šīm daudzajām bērēm, kaut kā ātri sapratu, ka es gan dzīvošu citādi. Ja vien varēs, katru dienu kaut mazliet dzīvošu kā svētkus. Mēs esam mācītas vienmēr domāt par nebalto dienu, bet vajag priecāties par baltajām. Ja nu es kaut ko dzīvē esmu mācījusies – neko nevajag atlikt. Ja tev ļoti patīk kurpes un makā ir naudiņa – nu ņem un nopērc! Tikai kredītu gan nevajag ņemt – no, no! Bet citādi – atļaujies un nopērc sev to prieku! Kad nevarēs, tad nevarēs. Es arī sev vienmēr saku – kad būs jāraud, tad raudāsim. Bet, kamēr nav jāraud, tikmēr priecāsimies!"
  Baiba Sipeniece-Gavare
  
• 18 rakstair doma