27. Decembris 2016

• 27.12.16 10:06
• Sapnī satiku Pavāru. Viņam bija priekšlikums, ka beidzot varētu aprecēties un pirmo reizi mūžā tā man šķita laba doma, mēs abi justos drošāk un stabilāk. Taču tad radās jautājums kāpēc tikai tagad tāda doma un tad es atcerējos, ka viņš ir miris jau astoņus gadus. Tā nu mums nekas nesanāca.
  Grafčiks šonakt gulēja piespiedis galvu vēderam.
  Gribas vēl gulēt, bet jau no kādiem 6iem dzemde trenējas, tobiš ķermenis paziņo, ka viņš gan gatavojas notikumam.
  Ir vēl ko pastrādāt, bet laikam svarīgāk salikt somu, bet satraukties vairs nav jēgas, gribas vēl pasnaust, sākšu kustēties pēc vienpadsmitiem.
  
• 9 rakstair doma

• 27.12.16 10:19
• Ja pagājušie Ziemassvētki izrādījās gluma čerņa veidota no ilūzijām, ilgām un akluma, lai ko par tiem domātu tai brīdī kad bija šeit un tagad. Jā, izrādās nevienmēr šeit un tagad ir labi un pareizi, dažkārt vaig atkāpties un lai cik sāpīgi noraut pielipušo ilūziju masku pat ja āda pēc tam jāaudzē jauna.
  Šie bija klusi, mierīgi un neticami gaiši svētki ar karpām un diskusijām par naudas nozīmību vai tieši nenozīmību dzīvē. Dīvaina tēma mūsu kompānijai.
  Tā nemanot mēs ar Grafčiku pavadījām veselas 24ha A-ielā. Kopš esmu divi tik ilgi māju nepametu.
  
• 0 rakstair doma