3. Novembris 2015

• 3.11.15 15:20
• man ļoti nepatīk kritizēt, īpaši, ja tas izpaužas attieksmē , vai vai viss slikti, mi vsje umrjom.
  Agnese jau kaut kad vēlu naktī atsūtīja gupas čatu fb, lai nobalso par viņas iesniegto Rīgas logo un priekšlikumu pilsētas identitātei: https://www.facebook.com/agnese.sirma?fref=ts
  Uzmetu aci, nodomāju, ok, bet balsot roka necēlās, domāju no rīta izpētīšu, kas tur vēl ir.
  Ir tas, kas ir :)
  Pirmais, ko domāju, ka kaudze logo vienmēr izskatās slikti, lai cik labi katrs atsevišķi būtu ok. Tomēr kopumā situācija ir daudz sliktāka: https://www.facebook.com/ernests.karlsons/media_set?set=a.10153433786341107.1073741842.694216106&type=3&pnref=story
  Ir pat dažas labas domas, bet pavisam nenoslīpētas un attiecīgi nepabeigtas.
  Otrais, ir jautājums mums katram pašam, cik daudz mēs zinām par pilsētu identitātēm. Tās vislabāk parāda pašvaldību mājaslapas, kas mūsdienu pasaulē ir identitātes pamats. Šeit skats ir stipri briesmīgs:
  Rīga: https://www.riga.lv/lv/
  Kuldīga: http://kuldiga.lv/lv/
  Cēsis: http://www.cesis.lv/lv
  utt., utt.
  Pirms kāda laika bija strīdi par Cēsu logo, jo nebija konkursa un bija tikai viens piedāvājums, kurš neapmierināja cēsīm tuvos māklsiniekus.
  Var saprast arī šo meiteni un savā ziņā viņai ir taisnība. Rīgā vismaz ir bijis konkurss:
  "Es zinu, ka tas viss ir smieklīgi.
  Varam smieties vēderus turēdami.
  Par ačgārno procesu, par to, ka nesaprotam ne, kas ir zīmols, ne vēstījums, ne kā izmantot demokrātiju un cilvēku iniciatīvu. Jo iespējas iesaistīt ir un tās ir patiešām dziļas. Tikai tas ir jādara pavisam citos līmeņos un veidos, neapkaunojot sevi un citus.
  Varam ierēkt un spļaudīties par korupciju un arī par to, ka godīgajos gadījumos lētākie iepirkumi dienas beigās neļauj strādāt ar izciliem dizaineriem, ja vien iestāde neatrod kādu alternatīvu risinājumu (lasi - sponsori, ES projekti, fondi).
  Rēkt paši par saviem asprātīgajiem pakaļas caurumiem, kas iesūtīti logotipu zīmju vietā.
  Jo tas tiešām viss ir slimi. Slima ir nespēja beidzot uzņemties atbildību gan valstij, gan tās lielpilsētai par savu tēlu un ziņojumu.
  Esam ložņas reptīļi, kas pūst savā nespējā būt izcili. Tieši nespējā, jo pamatu pamatos resursi MUMS IR absolūti vienreizēji.
  Bet, ja es procesu saprotu pareizi, tad starp šiem zīmējumiem ir to cilvēku darbi, kurus tiešām ir uzrunājis aicinājums "uzzīmēt". Un saņemt naudu - kaut kam, savam.
  Naivu idiotu zīmējumi, vai ne? Sajukuši kopā ar tiem, kuri "mazliet ir pamācījušies zīmēt datorā" vai arī kādreiz bijuši izcili, bet tagad norietējuši?
  Un, ja nu tas, par ko tu tagad rēc, ir kāda bērna zīmējums? Vai kādas amatniecības skolas skolotājas gados, kura ir noticējusi, ka " tā to dara"?
  Ko ar šo rēkšanu tu viņiem pasaki?
  Tu viņiem pasaki atklāti, ka process ir slims, bet vienlaikus arī to, ka nav ne mazāko cerību to mainīt. Ka viņu un viņu izsmies, ja tie naivi piedalīsies procesā. Ka viņu "apdirsīs", ja viņš pacels galvu. Ka viņš būs tikai apkaunojums lielo gudreļu debatēs.
  Varbūt, ka tāds arī mērķis? Un par logotipu tev vispār nav runas?
  Ar pretīgu procesu sasmirdināt visu vēl vairāk, lai vispār neviens vairāk neceļ ne galvu, ne pirkstu, ne sirdi."
  
  Tagad sēžu un domāju, kā cilvēki domā par lietām, cik daudz saprot, ko un kam viņi piedāvā, kas ir tas, kas tiek prasīts? Kāda vispār ir pilsētu logo un identitātes tradīcija LV? kāda tā ir pasaulē? Jauki ir redzēt, ka tik daudziem nav vienalga, bet kur tad ir viņu ģeniālie priekšlikumi? Īpaši to attiecinu uz profesionāļiem, kuriem bija visas iespējas piedalīties ar darbiem, kas mūs iepriecinātu labā nozīmē, nevis smīdinātu ar ironiju un nezipratnes pārpratumu radītu joku.
  
• 35 rakstair doma

• 3.11.15 20:21
• We would all like to be more truthful, but lying to ourselves about the morality of lying is unlikely to help. Life is too short to live in a fantasy world. We find engaging with movies and novels commendable only if the person does not spend more time in those fictional worlds than outside them. But in the case of moral fictionalism the person is spending nearly all of his time in a fictionalized world — only coming out of it briefly when he considers the philosophical question of the reality of morality.
  
  http://opinionator.blogs.nytimes.com/2015/11/02/how-to-live-a-lie/?smid=fb-nytopinion&smtyp=cur&_r=1
  
  piedzīvotā ēnā
  
• 0 rakstair doma

• 3.11.15 20:27
• citās ziņās mums ar B. bija brīnišķīgi halovīni. Paldies V.Rabit un E. , un visiem pārējiem spokiem smadzeņotājiem. Svētdienas rītā aizvedu B. uz jokiem un pasakām un pati dzēru rīta kafiju siļķītē un dilītē, beidzot atrodod laiku palasīt pseidointelektuāļu žurnālu rīgas laiku.
  vai vajadzēja doties vakara pastaigā ar G. aiznesot Aielas tusētājiem proviantu ? nezinu, neesmu pārliecināta, no otras puses ir labi redzēt cilvēkus rīcībā, salīdzināt vārdus ar darbiem un interpretācijas robežas.
  no vienas puses ļoti sāp sirds to visu zinot, no otras nav nekāds jēgas par to sāpēt. nespēju, pareizāk sakot, negribu vairs notikumiem pieiet jūtelīgi, mani interesē, ko no tā var mācīties.
  
• 0 rakstair doma