14. Augusts 2015

• 14.8.15 14:56
• uzrakstīju vēstuli uz franciju.
  aličas taču nogatavojas!
  gribējās arī padalīties ar to, kas notiek manī, bet vārdi sanāca pavisam īsi, jo ko gan par to var pateikt? ka brīvību ir iespējams apvienot ar drošības sajūtu. ka nav nemaz tik viegli noticēt un ļauties būt laimīgai. ka pēkšņi esmu sapratusi arī to, ka ļoti mīlu savu dabru. ka dzīve var būt pilna un piepildīta no vienas vietas.
  tas viss jau ir process un laiks ir vienīgais pret ko, to var mērīt, ja tik ļoti vajag to mērīšanu. par to lai ziema spriež tiesu.
  kāpēc gan lai es būtu tik drosmīga apgalvot, ka zinu. tik daudz reizes kļūdijusies, meklējusi sazin ko, jaukusi tēlus, sejas un personības.
  
• 1 rakstair doma