Vår tid er nå
Vår tid er nå
23. Jūnijs 2014
- Muļķu skola
- 23.6.14 01:52
- Es piesardzības dēļ lietoju divus vārdus: bijām un esam, kas nozīmē ir, jo - lai arī ārsti apgalvo, ka esmu izveseļojies, - es līdz šim nevaru precīzi un noteikti spriest ne par ko tādu, kas kaut mazliet saistīts ar jēdzienu laiks. Man liekas, ka mus ar to, ar laiku, ir kaut kāds juceklis, sajukums, viss nebūt nav tik labi, kā varētu būt. Mūsu kaledrāri ir pārlieku nosacīti, un cipari, kas tajos ierakstīti, neko nenozīmē un tiem nav nekāda nodrošinājuma, gluži kā viltotai naudai. Kāpēc, piemēram, ir pieņemts uzskatīt, ka aiz pirmā janvāra seko otrais, bet ne uzreiz divdesmit astotais. Un vai dienas vispār spēj sekot cita citai, tās ir kaut kādas poētiskas blēņas - dienu virkne. Nekādas dienu virknes nav, dienas atnāk tad, kad kādam iešaujas prātā, un gadās, ka pat vairākas reizē. Bet gadās arī tā, ka diena ilgi nenāk. Tad dzīvo tukšumā, neko nesaproti un stipri slimo.
-
2 rakstair doma
- 23.6.14 02:29
- Pēdējo reizi viena iedzēru aizpagājušā atvasarā. Sūdigajam baltvīnam nav ne vainas.
Izstaigājos ar Grafčiku. Izrādās mūsu jaunajā parkā, kas ausekļa ielas galā un nesaucas dziesmusvētku parks dzīvo īsts meža zaķis, ganībju dambja pļavās to esot daudz.
Bija neticami skaista rīga un nedaudz lietus jau pie mājas Grafčikam par brīnumiem.
Rīga ir patīkami tukša.
-
0 rakstair doma
- 23.6.14 12:40
- Es nesaprotu un negribu saprast feminismu, jo tas ceļas no nemīlestības un vilšanās.
-
20 rakstair doma
- 23.6.14 22:17
- pēc visiem pēdējās nedēļas notikumiem un pārdzīvojumiem vienīgā iespējamā izvēle bija palikt pilsētā svinēt jāņus vienai ar zvēriem, ar Soņu, mammas runci, Grafčiku un Kaķu, ar darbiem un pārdomām.
rīga ir salijusi gauži slapja un mierīga.
un kaut kā paradokslāli sanāk, ka šie ir visnevientuļākie jāņi pēdējo gadu laikā.
-
0 rakstair doma