- Muļķu skola
- 23.6.14 01:52
- Es piesardzības dēļ lietoju divus vārdus: bijām un esam, kas nozīmē ir, jo - lai arī ārsti apgalvo, ka esmu izveseļojies, - es līdz šim nevaru precīzi un noteikti spriest ne par ko tādu, kas kaut mazliet saistīts ar jēdzienu laiks. Man liekas, ka mus ar to, ar laiku, ir kaut kāds juceklis, sajukums, viss nebūt nav tik labi, kā varētu būt. Mūsu kaledrāri ir pārlieku nosacīti, un cipari, kas tajos ierakstīti, neko nenozīmē un tiem nav nekāda nodrošinājuma, gluži kā viltotai naudai. Kāpēc, piemēram, ir pieņemts uzskatīt, ka aiz pirmā janvāra seko otrais, bet ne uzreiz divdesmit astotais. Un vai dienas vispār spēj sekot cita citai, tās ir kaut kādas poētiskas blēņas - dienu virkne. Nekādas dienu virknes nav, dienas atnāk tad, kad kādam iešaujas prātā, un gadās, ka pat vairākas reizē. Bet gadās arī tā, ka diena ilgi nenāk. Tad dzīvo tukšumā, neko nesaproti un stipri slimo.