11. Janvāris 2014

• 11.1.14 17:56
• Tā ir aizmirsta sajūta, kad atgriežas dzīvība un prieks celties, iet datīt, satikt cilvēkus, runāt ar tiem, priecāties par stāstiem, kas pārklājas.
  ja katrs vakarnakts daībnieks zinātu kādā stāstu dj setā piedalijies manā galvā vai ja es zinātu par citu stāstu dj setiem viņu galvās.
  
  un tad intrnetei piedāvā virtmaņu reiņa dzejoļus, kuri lasās grūti un tas ir jādara vairākkārt pēc kārtas, līdz pamani kādā pārklājienā darbojas rindiņas
  " Nesēdēsim tagad laukā
  tagad vējš un lietus
  šurpu turpu braukā
  sakumpušo bari
  mēteļos vai uzvalciņā
  viņiem iemetušās kodes
  skat! izēd tukšu mūsu skapi
  bet pēc aizgājušo laiku modes
  neviens dikti neskumst
  mūs ap stūri gaida kapi
  kuros nebūs buķiku vai bodes."
  
  šodien klīdu pa rīgu, kā senāk un tā atkal uzrunāja.
  
• 0 rakstair doma