13. Jūlijs 2008

• 13.7.08 12:22
• iepriecina un ļauj cerēt (nez gan uz ko): ka ne tikai vienas klases vai kursa robežās var būt brīnišķīga ballīte ar pašu dziedātu muzikālo pavadijumu, ka to var izveikt veselas estrādes mērogos.
  Gundars Āboliņš lielisks DJ (tā taču sanāk)
  
• 0 rakstair doma

• 13.7.08 14:56
• mammai vakar palika 57. joprojām viņu uztveru kā četrdesmitgadnieku, toties vecāmamma, kas viņas mamma, apsveikusi ar vārdiem, ka padomju laikos viņa jau būtu pensionāre.
  
  visam pa vidu uz jautājumu, cik gados mammai piedzimu, viņa apgalvo, ka 25. pēc dažām dienām kļūšu 30 g. veca un 57 - 30 = 27. pēc šī aprēķina viņa kļuva visai domīga.
  
• 0 rakstair doma

• 13.7.08 15:05
• iļģuciemā ir izveikts remonts un dienasgaismu ieraudzijušas dažādas senaizmirstas grāmatas un man dārgi pieraksti, lapiņas, vēstules, žurnālu un avižu izgriezumi (kādus 15 gadus veci) dzejoļu driskas, piem. šis:
  Manu ilgu māja
  Zibina slēģus,smaida.
  Drošvien jau atkal kādu gaida
  Asvalta sabristām kājām.
  Pilsētā pūlis stāda piemājas mežu,
  Lai vakaros satiktu vairāk ežu.
  
• 0 rakstair doma

• 13.7.08 15:12
• jāsecina, ka mani vienmēr ir fascinējis diletantisms un biedējis profesionālisms gan dzejā, gan foto, gan DJ (par šausmām iespējams ari ARH.)
  nezkapēc turos pie aizsprieduma, ka tajā brīdi kad ieslēdzas kaudze tehnisku, profesionālu, prāta apsvērtu fīču produkts zaudē daļu savas burvības, dzīvības, dabiskuma un iespējams samelo par autora patieso izpratni.
  (vispār jau ticu, ka profesionālisms ir lietderīgs un palīdz precīzāk izteikties, gribas noticēt, ka tās pūles ir tā vērtas un neizposta to intuitīvo padarīšanu, kam profesionāļi vairs nav spējīgi noticēt jo zin 100 paņēmienus kā paši darūtu un tūkstots, ko redzējuši darām citus)
  
• 3 rakstair doma

• 13.7.08 15:28
• daudz biju aizmirsusi
  
• 0 rakstair doma