- 10.1.08 18:49
- vakar kamēr bij tā izstades atklāšana, ļoti sāpeja vēders, viņš bij ļoti samulsis un nosarcis, tas lika justies tāpat, labi ka līdzi bij līva, jo viņa bij priecīga un apjukusi, ka sajaukusi gleznotājas. tāpēc es nevarēju tālāk tusēt uz sušivietu, bet aizgāju atpakaļ uz biroju un klausijos nomierinōšu mūziku, kas uzrunāja ari manu kolēģi, kurš uzlika mails deivis to disku ar magoni un jūru uz vāka un kas ir apvērsums mūzikas pasaulē, jā un birojā vēders pārstāja sāpēt.
- 2 rakstair doma
- 10.1.08 21:31
-
sensenos laikos ciemojoties pie viņa, man ļoti bieži sāpēja vēders. tā ka griež iekšas. kaut kas tur nav īsti kārtībā. ja es saņemtos un atzītos, tad teiktu, ka nebija atbrīvotības, nebija pārliecības par viņu.
- Atbildēt
- 10.1.08 22:09
-
drīzāk vienreiz zaudētu pārliecību nevarēs tā atgūt, nav motivācijas, lai gan šobrīd nevaru par šādiem jautājumiem ko teikt, domāt. vai nu notiek vai nenotiek. putra.
- Atbildēt