Vår tid er nå

30.3.05 12:39
tāds pavasara nespēks. ķermenīts laikam visu laiku turējies, turējies un nu sapratis, ka var atlaist.
gribējās sūtīt Asn. vēstuli, ka drīz atkal varēsim braukt uz jūru ar ričukiem, bet net uzkārās. (tā pat viņa to uzzinās)
vēl drusku un iešu pie zobārsta. zobārsts vispār man tāds atskaites punkts, kad sēžu un gaidu savu kārtu, kaut kā viss asāk izjūtu realitāti. bet jo biežāk pie viņa jāiet, jo arī šīs sajūtas vājinās. cik tad ilgi var atskaitīt?
neņemot iepriekšējo vērā, priecājos par gaidāmo pastaigu.
Mūzika: welcome to the house of dub..
0 raksta ir doma