Pirmo reizi savā dzīvē slēpu vīrieti skapī, tiesa gan iemesls nebija par agru pārnācis vīrs, tā bija aizspriedumainā Biruta. Tātad esam trīs godīgas meitenes ar kārtīgām istabām un .. vīrieti skapī.
Ko viņa neredz , tas viņu netraucē. :D
Tikai ceru, ka mums nebūs vajadzības Kristīnes viesim no Somijas angliski censties paskaidrot,ka un kāpēc ārī viņam būtu nepieciešams kaut kur līst.
Domāju un ceru, ka ar vienu viesošanās reizi šeit Birutai pietiks visam mēnesim.

Tikko atskārtu, ka c daļas lekcijas sākas vēlāk nekā biju iedomājusies un tagad es izjūtu vēl sāpīgākas ilgas pēc mājām mazajā pilsētā un nožēlu, ka neizmantoju laiku par labu tām, kamēr man tas bija (ir).

Es izlēmu, ka gleznošu neaizmirstulītes un šobrīd man tās šķiet visskaistākās puķes kādas jebkad ziedējušas.

Kā es vēlētos lai pasaule līdzinātos žigulim vai kādas citas markas auto - kad ceļš kļūst pārāk neizbraucams, biedējošs, tad izkāp ārā un aizstumies uz labāku posmu, nepiedzīvojot visas tās neaprakstāmās emocijas, bailes..

Cilvēks būdama es nevaru būt neaizstājama, jo mēs visi tomēr esam tik līdzīgi un mūsu funkcijas saskarsmē tāpat..

Šodienas konference manī atkal ieviesa šaubas un sajutos tik maza un muļķīga. Tā gan.
Laikam jau nevajag nokārt ausis, bet gan darīt visu izaugsmes labā.

Konferences ieguvumi: iekšējās atklāsmes (līdz galam neizprastas vēl), apņemšanās pastiprināti apgūt angļu valodu un citāts.

"Pollution is a fashion today, as same as revoloution." Gay Debor, 1971

Kopsavilkums ir mans purvs, es purva bridēja.

 

i can't even hide in my dreams.

peace -it's all i want.

Es eju gulēt sešos no rīta, mostos divos dienā un man nav iedvesmas produktīvai darbībai. Zinu, ka darba spars parādīsies, kad iestāsies nakts. Tas laikam nav diez cik labs dzīves veids.
Vēlos no kāda aizņemties laiku. Vispār, pat nozagt būtu ar mieru.
Vairāk nakšu vajag, daudz vairāk.

Mani secinājumi pēc 20% koncerta :

*Mensonam bija jādedzina bībele, jātinas karogā un jāpārģērjbas un tāpēc nebija laika dziedāt.

*Koncerta pamatā doma : "Skatieties uz mani, mīļie fani, bet dziediet gan paši"

*lai gan saka, ka mīlestību nevar nopirkt,tad šoreiz gan - frāze "i love you Latvia" man maksāja tieši 20 ls.


Iesildošās grupas pēdējā dziesma gan bija lieliska un , lai gan likās, ka solists ik pa brīdim cīnās ar rozā elfu armiju (tā bija viņa īpašā interpretācija dejošanai), viņš mani piesaistīja ar trim lietām : basajām kājām, frāzi "fucking beautiful", un pēdējās dziesmas tekstu,kur bija kaut kas par nepaļaušanos uz nevienu(tas,kā viņš šo dziesmu pasniedza).




Bet "Staro Rīga" gan ir gaišs projekts.
Izlauzties cauri tam fanātiskajam pūlim tiešām bija prātīgi, jo paspējām uz gaismas spēlēm un brīnumiem Vecpilsētā, turklāt KKZ izpirktais karstvīns bija tieši laikā un izjūtas bija īpašas, neuzrakstāmas.

"Simtiem verstu tuksnesīgas, vienmuļas un saules izdedzinātas stepes nespēj izraisīt tādu grūtsirdību, kādu rada viens cilvēks, kas sēž un runā, un nav zināms, kad viņš ies prom."

Nu kāpēc, kāpēc tie mūžīgie kopsavilkumi? Tik ļoti gribētos visu šodienu laiski pavadīt gultā, zem segas ar tēju un lielisku grāmatu. Bet šodien un vismaz pusi decembra varu nemaz necerēt. Vakar tik ļoti gribējās zināt, kas tā par grāmatu, i. komunikācijas t. pasniedzējas atvērtajā somā, rēgojas. Intriga reizēm paliek tikai intriga, bez atrisnājuma (pieņemu, ka atrisinājums varētu man likt vilties). Un piektdienas vakars bija lielisks. Varbūt ne tāds, kādus ir ierasts iztēloties piektdienas vakarus (lai gan man jau ne), drīzāk tāds svētdienīgs. Miers, sarunas, filmas un divtulība. Tikai tagad atkal tā kopā vilkšana. Es saņemšos, nav jau izvēles. Essteres ieraksts man atgādināja par Mensona koncertu, tik tiešām - jau rīt. Tas priecē un mazliet sajūsmina. Tāpēc tagad - uz priekšu,padarīt vajadzīgo!

Ārā atkal ir sniegs (redzams sniegs), tas mani patīkami pārsteidza, no rīta pamostoties. Bet droši vien atkal nokusīs. Istabā visu laiku auksti, domāt un mācīties nespēju un negribas. Ēst arī nav ko. Nav laika domāt par šīs situācijas uzlabošanu. Jo vajag uzrakstīt eseju, kas atbildētu uz konkrētiem jautājumiem. Un iedotā literatūra ir īsti džungļi. Es tur iestiegu un uz priekšu netieku. Tik ļoti šodien nav produktīvs garastāvoklis. Vakar bija reize, kas man likās, nekad nepienāks - man negribējās iet uz Dzelzs Vilka koncertu. Nebija noskaņojuma par spīti tam, ka tas bija akustiskais koncerts. Tā nu es beigu beigās aizgāju uz kino teātri, jo tā atmosfēra mani brīnumainā kārtā nomierina. KKZ izmaksātais popkorns un sprite bija tieši laikā. Nezinu ko bez viņa darītu. un gala rezultāts : lieliska filma ar pēcsajūtu''kaut kur tur" mums abiem. "The box" patiešām bija tikpat labā kā "Donnie darko" , manā skatījumā pat labāka. Un atkal jau, izejot no kinoteātra, bija vēls, tumšs un sniga. Šoreiz pāri palikušais popkorns nesabira manā somā, bet gan ar KKZ gādību tika atdots tualetes tantiņām. Viņas esot bijušas ļoti priecīgas, kas iepriecina mani. Par Sarkano Krustu vēl padomāšu. Laika nav un biklums dara savu, bet tomēr ļoti vilina doma kļūt par biedru. Tagad esmu atvilkusi elpu no esejas, būs tūlīt jāatsāk. Ak.

negribas mācīties, tikai smaidīt.
piparkūka atkal mājās.
un es tik ļoti vēlos sev pasauli, kurā ir grāmatas, laba mūzika, smaržīgās sveces, papīrs, zīmulis un tā izjūta, ka tas, ko radi ir tā vērts.
Bet mazliet pietrūkst. Viss jau tā arī ir, tikai ar nelieliem trūkumiem/iztrūkumiem. Tās izjūtas vienmēr pietrūcis. Man nepatīk justies vainīgai papīra priekšā. Bet man patīk aizmirsties, kad papīrs un zīmulis ir ar mani.
Šī diena/ vakars tāds pelēks un kluss.
Rītu būs skola atkal. Rutīna ar dažām izmaiņām. Bez tā jau arī nevar. Un ir jāsaņemas.

Atkal esmu Rīgā. Te ir siltāks un pat lapas visiem kokiem vēl nav nobirušas. Tikko Madara ieslēdza lielisku vēl nedzirdētu mūziku un izjūtas ir tādas mierīgas, par spīti rītdienas eksāmenam. Mamma sašūdināja man svārkus un nogrieza matus. Ko gan es darītu bez savas universālās mammas. Viņa tak kā emulātors. Visu prot. Ar KKZ ejot pa tiltu radās ideja ''muzikālam'' projektam - albums ar nosaukumu - ''neartikulētas dzīvnieku skaņas''. Albumu prezentējošais singls būtu ''Marts''. Un es - viens no kaķiem. Kopā sanāk nepārspējams duets. Un atkal ir tā diena, kad domāju - cik labi, ka man viņš ir. Cik labi, ka man ir tas viss, kas man ir. Un mūzika ir lieliska. Šī mūzika.. mmm. Tagad mācības un kompītis tiks nodots piparkūka lietošanā. Visiem mācības, bet piparmētru tēja arī.

Tāda savāda sajūta. Viņam bija jāuzvedas neordināri un jāatstāj nepieskaitāma, traka (atkal tik subjektīvs, relatīvs jēdziens) cilvēka iespaids lai par viņa nāvi paziņotu publiski. Un es nezinu, ko viņš patiesībā domāja un cik tuvu patiesībā bija tai vispārpieņemtajai realitātei. "Cilvēki manī redz to,ko grib redzēt" ''Mūžībā aizgājis savdabīgais, Rīgas ielās savulaik bieži manāmais dzīves gudrību un dažādu pravietojumu sludinātājs "Pasaules Valdnieks" jeb īstajā vārdā Pēteris Seņkāns..'' Tu biji un esi pamanīts. Vai tas bija tas, kas svarīgi?

Radio Oira - tieši tas, kas man vajadzīgs šodien. Globalizācija un Latviskuma pilnas skaņas.

Un tad, kad man izlasot kāda attieksmi, izjūtas, negribot sanāk domāt tādā noskaņā un stilā ( savā subjektīvajā interpretācijā), tad man gluži kā Zatleram gribas jautāt - kas es esmu?

Kinoteātris vēlu vakarā ir pavisam citādāks nekā dienas vidū. ''Jule and July'' ir lieliska filma. Daudz, daudz smieklu un gaišuma. Varbūt Merila Strīpa varēja nebūt TIK teatrāla, jo kino tomēr parasti vairāk tiecas uz cilvēku reālajā dzīvē sastopamās uzvedības atspoguļojumu. Bet kopumā filma atstāja pozitīvas emocijas un visu vēl labāku padarīja, tas, ka iznākot no kinoteātra pulkstens vēstīja, ka ir vēls un tūlīt, tulīt būs jau pusnakts - maģiskā stunda. Ejot pāri tiltam negaidīti sāka snigt. Slapjš vai,nē,man vienalga. Sniegs ir un paliek sniegs. Mājupceļš tiešām sanāca tāda ilga pastaiga, kuras laikā es tiku ielidināta sagrābto lapu kaudzē un mana soma šobrīd vēl ir pilna ar popkornu un lapām. Šodien vēlējos iztikt bez gudrošanas ar kādu mūziku gan papildināt savu dienu, tāpēc ieslēdzu radio un tagad ar interesi klausos, ko tas man piedāvā. Tik sen nebiju dzirdējusi Grēviņa balsi. Man leikas, ka skaista balss ir viena no dižākajām visuma dāvanām. Nudien. Vēl nav ne rindiņas referāta, globalizācijas virzienā nudien netiecas mans prāts.